Ludzas novada pašvaldības domē darbu uzsāk deputāte Sarmīte Leščinska
30. novembrī norisinājās Ludzas novada pašvaldības domes sēde, kurā ziņots, ka traģiski bojā gājušā deputāta Andra Ļubkas vietā stājas Sarmīte Leščinska.
Piektdiena, 14.augusts
Vārda dienu svin: Virma, Zelma, ZemgusKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
30. novembrī norisinājās Ludzas novada pašvaldības domes sēde, kurā ziņots, ka traģiski bojā gājušā deputāta Andra Ļubkas vietā stājas Sarmīte Leščinska.
1. decembrī Ludzas 2. vidusskolas 10. klases komanda uzsāka dalību projektā “KODS: L.A.U.K.I.–2” , kuru īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Mūžizglītības centrs ar British Council pārstāvniecības Latvijā British Council Latvia atbalstu, ar projekta dalībniekiem tiekoties Jelgavas pilī, stāsta skolas karjeras konsultante Iveta Labāne.
Projekta atklāšanā piedalījās Rīgas, Daugavpils, Olaines, Ķekavas un Ludzas novadu/ pilsētu latviešu un mazākumtautību jaunieši kopā ar pedagogiem-karjeras konsultantiem. Katras skolas komanda prezentēja savu skolu.
Krāslavas ģimnāzijas 12. klases skolniece Ženija Nikolaičenko stāsta par panākumiem, piedaloties fotokonkursā “Manas brīvības piemineklis”. Fotokonkursu organizēja Saeima, to rīkoja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Jaunsardzes centru.
Daugavpiliete Lovisa Ķerubine sumināta ar goda zīmi “Gada brīvprātīgais 2023”.
Lovisa kā brīvprātīgā iesaistījās biedrības “Cita Daugavpils” aktivitātēs, un, kā laureāte raksta Facebook (internetā), “komandā ir spēks, un Daugavpils spēks ir “Citā Daugavpilī” – nepārstājam drosmīgi sapņot un darīt! Par mums vēl dzirdēs!”
Nagaideituos beigys ar skriejīni ap goldu.
Augu sovā meilajā Jaunaglyunā taida forša, patstuoveiga meitineite ar tāvu, cīši aizjemtū vītejuos školys direktoru, mameņu, veikala puordevieju Aglyunā, žipčiku bruoli, 6 godus vacuoku, i bruolānu (7 godus vacuoku par mani).
Maņ beja gadeni 5, augu radūšai, pa sovam laseju gruomotys, zeimieju jymuos vysaidys fantastiskys biļdis, spieliejūs ar vītejim draugim, cikom kaidu dīnu mama papraseja bruoļam i bruolānam mani dasavērt.
Līdz ar šī gada decembri un dziļo sniegu ir atsākusies datu ievākšana ziemojošo putnu atlantam. Līdz 2024. gada 28. februārim katrs putna novērojums var būt svarīgs, taču īpaši vērtīgi novērojumi būs no mazāk apdzīvotām vietām, piemēram, no viensētām. Iesaistīties datu ievākšanā ziemojošo putnu atlantam ir iespējams arī tad, ja putnus paši nepazīstat – svarīgākais ir dokumentēt savu novērojumu un pievienot to dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv.
Sākoties ziemas sezonai, Valsts meža dienests atgādina par savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas nosacījumiem. Uzstādot medījamo dzīvnieku barotavas, jāņem vērā vairāki ierobežojumi, kā arī jānodrošina pareiza barības izvietošana, lai, sekmējot mežacūku medības, neveicinātu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos.
Barotavas atļauts izvietot tikai pēc tam, kad tam saņemta zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana. Pārnadžu barotavas atļauts izvietot tikai tajos medību iecirkņos, kuros atļauts medīt attiecīgās sugas pārnadžus.
Mūsu mazais negantnieks Maxis ir dzimis Anglijā un pirms trim gadiem atbrauca uz Latviju, lai dzīvotu mūsu ģimenē.
Izsakot pateicību par dienesta misijas “glābt un saglabāt cilvēku dzīvības” īstenošanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) godināja savus darbiniekus un sadarbības partnerus, pasniedzot īpašus NMPD apbalvojumus. Apbalvoto darbinieku vidū ir arī virkne Latgales pārstāvju, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Bērziņa.
Kaladas (oblātes) ir maize, ar kuru jādalās
Advente, kas mūs sveicinās jau šo svētdien, 3. decembrī, ir četras nedēļas ilgs ceļš uz Ziemassvētkiem, un šajā pirmajā Adventes svētdienā katoļu baznīcās priesteri svētīs kaladas (oblātes). “Vietējā Latgales Avīze” ar Daugavpils Dieva Žēlsirdības katoļu draudzes prāvestu Aigaru Bernānu sarunājās par kaladas (oblātes) garīgo fenomenu.
