Pirmdiena, 02.marts
Vārda dienu svin: Laila, Lavīze, Luīze
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jau otro pavasari Līvānu stikla un amatniecības centrs rīkoja skiču konkursu jauniešiem “Stikla iecere 2023”. 58 dalībnieku konkurencē par laureāti tika atzīta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas (RMDV) izglītības programmas “Restaurācija” 3. kursa audzēkne Renāte Dimpere ar skici vāzei “Īriss”. Jaunā māksliniece uzvarēja arī pagājušajā gadā.
Stāstniecība ir viena no spožākajām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, kam cieša saistība gan ar vietējās kopienas stiprināšanu, gan tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Līdzās valodai, reliģijai, folklorai un tradīcijām ēdiens visos laikos ir bijis viens no svarīgākajiem reģionālās kultūridentitātes komponentiem. Virtuves tradīcijas Latgalē ir bijušas cieši saistītas ar gadalaiku maiņu – galdā celti sezonāli ēdieni no pašu izaudzētām izejvielām. Taču jau izsenis kā galvenais pārticības simbols un neatņemama latgaliešu virtuves sastāvdaļa ir bijis piens.
Tas ir pirmais un vienīgais tāds 3x3 basketbola laukums Latgalē
2. jūnijā ar moto “Lai bij' talka, kur bij' talka, / Rudzātos bij' laba talka!” notika jaunā 3x3 basketbola laukuma seguma uzklāšanas talka.
Biedrības “Sēnīte” saime Facebook lapā (internetā) raksta, ka vairāki desmiti talcinieku palīdzēja uzklāt “Bergo Flooring” mīksto segumu. Tas būs pirmais FIBA sertificēts 3x3 basketbola laukums Latgalē, tāpēc Rudzātos varēs rīkot arī starptautiskus mačus.
Pavisam drīz notiks arī šī laukuma svinīgais atklāšanas pasākums, par kuru tiks izziņots tuvākajās nedēļās.
Tās tapa par ziedotāju un privātiem līdzekļiem
Uz Preiļiem atvestas trīs zirgu galvas, kuras jau šovasar rotās Preiļu muižas kompleksa un parka stalli.
Idejas autors un realizētājs, Preiļu boksa kluba “13Th Round” īpašnieks, Raimonds Šņepsts pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka zirgu galvas ir atdotas šī kompleksa pārvaldniecei Ilonai Vilcānei. Viņa savukārt jau šovasar organizēs šo galvu pielikšanu staļļa fasādei.
Ludzas novadam izstrādāta jauna vizuālā identitāte un izveidots oriģināls sauklis “Te vyss ir pa eistam”, kas ir pirmais novada sauklis latgaliešu valodā visā Latvijā. Ideja par novada logo, saukļa un vienotas vizuālās identitātes izstrādi ir sena iecere, kas beidzot ir realizēta.
28. maijā Ludzas KN notika Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra organizētais turnīrs “Ludzas novada robotikas kauss 2023".
Daugavpilietis izcīnīja Latvijas visu laiku labāko rezultātu Eiropas čempionātos
Itālijas pilsētā Sirakūzā notika Itālijas komandu čempionāta 1. posma sacensības, un zem kluba “CUS Catania” karoga startējušā Augšdaugavas novada vieglatlēte Anna Marija Perakova izcīnīja 2. vietu 3000 m kavēkļu skrējienā. Turklāt vieglatlēte uzstādīja jaunu personīgo un Augšdaugavas novada rekordu – 11 min. 27,31 sek.
Gatavojoties gurķu laikam ne vien siltumnīcās, bet arī mazdārziņos, pieredzējuši dārznieki iesaka trīs padomus labai un ilgai gurķu ražai. Ražu paildzināt palīdz regulāra gurķu nolasīšana. Nevajag gaidīt, kamēr gurķi izaugs gigantiskā izmērā, tā ir vislielākā kļūda – jo agrāk tos nolasīsiet, jo ātrāk un veiksmīgāk veidosies jaunie dārzenīši.
Līdz 20. jūnijam augļkopji un ogu audzētāji var pieteikt apsekošanai savus šī gada pavasara salā un salnās cietušos augļu un ogu dārzus. Platības apsekošanai jāaizpilda pieteikums Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Šis ir pieteikums platību apsekošanai, ne atbalsta saņemšanai.
