Lidija Kirillova
Te nu viņš ir – februāris! Šogad īsts puteņu un sniega mēnesis. Baltuma sasnidzis, savējojis daudz. Ziemas cienītājiem par to prieks, ko nevar teikt par sētniekiem un ceļu un ielu uzturētājiem, jo tiem darba pilnas rokas un muguras slapjas. Var pukstēt un rāties par Sniega mātes dāsnumu, bet atcerēsimies, ka Baltijas klimatiskie apstākļi aizvien tādi bijuši – ar četriem gadalaikiem, no kuriem viens ir ziema.
Kur palika janvāris? Atbildei der sens tautas teiciens – kā govs ar mēli nolaizīja. Te pirmais datums, te mēneša pēdējā diena. Varbūt laiks ātri paskrēja tāpēc, ka gada sākumā, kā ierasts, jāaptver, kas šogad būs citādāk, ko valdība atkal jaunu izdomājusi, lai sabiedrības dzīvi padarītu mazāk garlaicīgu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri mīt personīgajās mājās, dzīvokļos, jau kopš rudens kā nepatīkamu pārsteigumu gaida rēķinus par komunālajiem maksājumiem. Apkures cenas aug, tarifi kāpj līdz aukstajiem ziemīgajiem mākoņiem. Arī šajā laikraksta numurā varēsiet lasīt par kārtējo tarifu kāpumu Ilūkstē, Daugavpilī. Televīzijā noteikti būsiet redzējuši sižetus par nopietno situāciju Kurzemes pašvaldībās, kur cena par siltumu palielinājusies vairākkārt. Ko darīsiet, prasa žurnālisti. Mazāk ēdīsim, atbild uzrunātie.
Laimīgi var justies tie, kuriem mājās kamīni un malkas krāsniņas, jo apkures tarifu kāpumu radīja gāzes un elektroenerģijas cenu lēciens, kas vēl nav apstājies. Notikumi pasaulē mutuļo, ir nemierīgi, satraucoši. Politiķi, eksperti diskutē, skaidro, analizē, vienīgi lielākajai sabiedrības daļai no tā vieglāk nekļūst.
Vieglāk nekļūst arī no tā, ka joprojām vaļā nelaiž kovids. Trešdien Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja, ka iepriekšējā dienā Latvijā sasniegts kārtējais antirekords – saslimušo skaits pirmo reizi pārsniedzis 10 tūkstošu robežu. Igaunijā vienā dienā saslimuši vairāk nekā septiņu tūkstoši, bet Lietuvā – vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Skaitļi nav iepriecinoši nevienai no trim valstīm, bet skats uz situāciju tajās gan ir atšķirīgs. Tā Lietuva nolēmusi jau no šīs sestdienas apturēt nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb “iespēju pases” darbību, vienlaikus ieviešot citus ierobežojumus, jo sakarā ar omikrona izplatību epidemioloģiskā situācija mainījusies – slimo vakcinētie, slimo nevakcinētie. Igaunija varētu atcelt Covid-19 sertifikāta izmantošanu no 21. februāra, ja 17. februārī tiks konstatēts, ka iepriekšējo desmit dienu laikā slimnīcās uzņemts mazāk par 25 jauniem koronavīrusa pacientiem dienā, tā skaidro ziemeļkaimiņu valsts premjere.
Kā pie mums? Lai gan sabiedrības lielākā daļa lieliski saprot, ka no kovidsertifikātiem nekādas jēgas vairs nav, valdība paturēs galavārdu un, visticamāk, sagatavos mums kādu kārtējo pārsteigumu. Varbūt sertifikātus saglabās uz mūžu, varbūt pavasari atliks... Tāpēc turēsimies braši, turēsim siltumu sevī un sildīsim pavasari ar gaidīšanu. Ļoti, ļoti gaidīsim...