«Iedod cilvēkam zivi, un viņš būs paēdis vienu dienu. Iemāci cilvēkam zvejot, un viņš būs paēdis visu mūžu» vēsta visiem zināms aforisms. Joku lapās gan atrodama cita, sterotipiska tā interpretācija «un viņš augām dienām sēdēs laivā un… dzers alu».
Latvija noteikti ir interesanta ne tikai ar saviem daudzajiem un zivīm bagātajiem ezeriem un upēm, bet, pateicoties tās klimatam, arī ar to, ka te makšķerēšana ziemā, esot labvēlīgiem – pietiekami ilgi pietiekami aukstiem – laikapstākļiem, ir pavisam citāda nekā makšķerēšana vasarā.
Oficiāli zemledus makšķerēšanas sezona sākas jau 1. decembrī, tomēr ar mūsu neparedzamajām un pēdējos gados salīdzinoši siltajām ziemām nopietnāks sals un līdz ar to arī iespēja nodoties šim vaļaspriekam lielākoties rodas vien gada izskaņā vai pat tikai jauna gada sākumā.
Lai arī makšķerēšanai vasarā ir savs azarts, tomēr makšķerēšana ziemā uz ledus šķiet tāds skarbāks un vairāk adrenalīna radošs vaļasprieks – gan tāpēc, ka laikapstākļi mēdz pārbaudīt «uz izturību», gan arī tāpēc, ka ledus, kā zināms, tomēr tāda «slidena lieta».
Tad nu šoreiz vesels avīzes atvērums veltīts šim vaļaspriekam – sarunām ar vairāk un mazāk pieredzējušiem makšķerniekiem, kā arī atgādinājumam par drošības pasākumiem, dodoties uz ledus, un pareizu rīcību, ja tomēr gadījies ielūzt...