Augusta pyrmajā svātdīnē jau pīcus godus Viļānūs (Kuorklu īlā 6) salidoj saimis, kuruos runoj, gryb runuot latgaliski voi ir latgaliskuos saknis. Pyrmajā godā tema beja “Bitis” (Viļānu simbols), ūtrajā “Pupys”, trešajā “Guļbys”, catūrtajā “Pīns”, pīktajā “Maize”.
Tai kai itys beja jubileja gods, tod īsuocem ar registraceju, īsapazeišonys riņči i eistynai latgalisku sagaideišonu – madamaizi ar pīnu (paļdis bitineicai Inesei Zeiļukai nu Kuorsovys, Lidejai i Juram Lubuonim nu Rušonys ZS “Juri”).
Jubilejam par gūdu sataiseju svātku avīzeiti, kas tyka padaleita vysom saimem, lai atsavērt iz kadru nu aktivitašu īprīškejūs godūs. Taipoš svātkim sacerieju “Saimu duorza svātku dzīsmeiti”, kuru draudzeigi ar pyrmū ruovīni ari nūdzīduojom (tuos paņteņūs ir nūtikšonys nu kotra goda). Taipoš saimis, kas vairuokus godus pīsadalejušys svātkūs, sajēme pateiceibys diplomus. I beiguos nūtyka svātku lotoreja, kurā varēja laimēt madu, pupys, guļbys, vysaidu sortu sīrus i cytus svātku tematim atbylstūšus seikumus. Itys gods beja eipašs ari ar tū, ka Maruta gribēja fotoseseju – pi atjaunuotuo motocykla “Jauneiba” – pīminis nu juos veira.
Svātku gastronomiskuo puse šūgod beja juosaista ar maizi, deļ tuo, lai bārnim tys byutu saistūšai, tyka sareikuots “Burgerbums” i “Kvasu saliduojums”. Tod nu iz guņskura tyka capti kotleti i bārni piec tam poši taiseja burgerus – kaidus kurs gribēja.
Izklaidis daļā ari šūgod beja teatris. Īprīškejā dīnā garažu dizaineris (Agnese Piziča, Ilona i Dace Labucis) puorvērte par teatra spieleišonai pīmāruotu telpu, nūformiejumā izmontojūt M. Latkovskys mamys Venerandys izšyvumus. Džeina Gavare režisoris lūmā nu kluotbejušūs salaseja izruodis varūņus: Malnū maizi, Izkasineišus, Pluocini, Peirāgu, Kringeli, Veikala tortu. (Ludzenis “Īrauga spāks” autors Juoņs Zīmeļs.) Dīnys beiguos beja īspieja cīnuotīs ar eistu, pi tam bezglutena tortu, kuru speciali svātkim sacepe viļuonīte Baiba. Atsauceigūs gostu–akteru kolektivs tradicionalajā improvizacejis teatrī izspēlēja puorsoku “Kukuleits”.
Praktiskajā i izklaidis daļā kotram beja īspieja salikt “Maizis ceļu” – nu muokslinīka Jura Gaigala tautysdzīšmu ilustracejom (tys nūtyka juo meitys Dacis Gaigalys vadeibā). Taipoš varēja salikt latgaliskūs vuordeņus nu spēlis “Re-Mi-Do”. Vysaidu graudu kiuleišus īpazeišonai beja sagatavejs Edgars Svikšs nu Sylmolys pogosta, jis atsyuteja ari ūzula dieleišus maizei, kurus iz vītys Juoņa Svikšys vadeibā saimis varēja nūsleipēt i pīmiņai iz jūs koč kū poši īgravēt.
Tai nu saguoja, ka itī latgaliskuma pylnī svātki ir ar storptautysku pīskaņu. Jau trešū godu gosti ir Ilonys Labucis kupluo saime nu Apvīnuotuos Karalistis (juos veirs libāņs Mariuss jau trešū godu mums beja šefpovuors, a šūgod jis pīduovuoja gryudu putru burgulu, kuru ād ar jogurtu i ogūrčim). Taipoš šūgod gastēja Dace Gaigala nu Fraņcejis. Trešū godu beja ari gosti nu Dānejis, kuri pīduovuoja izcept guņskura maizi. Lai ari saīt, ka tī ir draugi i rodi, bet tei ir breineiga kompaneja, kurā naz kaids naradzams spāks vysus vīnoj, i ituos tikšonuos bārni teišom gaida!
Jautreibys šaļti vysim paduovynuoja bitineicys Inesis Maltys zeida škirnis boltuo kuceite Reičela, kurai saguoja izbaudeit malnūs dubļu vannu, jo jei īsleidēja duorza kanovā (saimineica jū raudzeja atmozguot prūdā). Mozuo Maribella sagiva 10 glīmiežus, salyka iz lopu i sataiseja jūs “skrīšonys” saceņseibys. (Pa svātku laiku tuoli jī natyka, bet salātus gon grauze!) Taipoš vysi nūsasmēja pošuos beiguos, kod duorzā skanēja dzīsme “Aizalaide sauleite”, pi eistuos tortis pozēja “Veikala torts”, a juo cepieja grīze tortu – nu izavēre teišom kai skots nu kuozu.
Vēļ vīna vosora aizīt. Vēļ vīni svātki puorsavērte par paņteņu dzīsmeitei:
Pīktā godā maizeite myus prīcēja,
Burgeri ar kvasu sasadraudzēja.
Madamaizi, tortu ēdem, Kukuleits nu lopsys bāga,
Tai mes tykomēs pi upis Viļānūs.
Nu sirds soku paļdis kotram, kurs itūs godus beja svātku daļa ar sovu kluot byušonu i vysaidu atbolstu. Paļdis duorza saimineicai Marutai, ka dūd īspieju te sasatikt rodūšumam, latgaliskajim iedīnim, tradicejom i latgalīšu volūdai. Paļdis par atsauceibu i ari aktivū daleibu puču dūbis “Zīdūšuo Latveja” saimineicai Lolitai.
Rodūšuma izkasineits dzeivoj, – sarunuos jau dzymuse nuokušuos tikšonuos tema “Iudiņs”. Cerēsim iz Dīva lobvieleibu, lai tyktūs vysi ari iz cyta gods Maltys upis krostā.
Skaidreitis Svikšys teksts i foto