Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvnieki ir jutīgi pret paaugstinātas temperatūras iedarbību – dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, tam iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi, tāpēc karstajā laikā dzīvnieku īpašniekiem dzīvnieku pašsajūtai ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Kā notiek pārkaršana
Visbiežāk pārkaršana notiek karstās un nevēdinātās telpās, kurās ir paaugstināts mitrums. To veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, liels dzīvnieku blīvums.
Lauksaimniecības dzīvnieki visbiežāk pārkarst, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā. Tādējādi tie var iegūt saules dūrienu, bet transportēšanas laikā – karstuma dūrienu.
Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – visbiežāk pārkarst, ieslēgti slikti ventilējamās telpās, piemēram, automašīnās pie veikaliem. Kaķiem, tāpat kā suņiem, ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, līdz ar to liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem un organisms netiek dzesēts.
Karstuma ietekme uz produktivitāti
Pārāk augsta temperatūra nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības dzīvnieku veselību un produktivitāti. Regulāri atrodoties pārāk augstā temperatūrā, dzīvniekiem samazinās apetīte, tie kļūst mazkustīgi, samazinās produktivitāte – izslaukums, dzīvmasas diennakts pieaugums.
Pārkaršanas pazīmes
Dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.
Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas
* Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, neatstājiet mīļdzīvnieku automašīnā, arī tad, ja logs ir pusatvērts!
* Dodiet dzīvniekiem pietiekami daudz auksta dzeramā ūdens un, ja ir iespējams, mainiet sasilušo ūdeni pret vēsu.
* Neganiet lauksaimniecības dzīvniekus karstajā diennakts laikā tiešos saules staros. Parūpējieties, lai dzīvniekiem ir iespēja patverties nojumē vai koku ēnā.
* Nodrošiniet mītnēs turētajiem dzīvniekiem, bet jo īpaši putniem un cūkām, ventilāciju, gaisa apmaiņu, bet ne caurvēju, un, ja ir iespējams, paredziet dzīvniekiem lielāku platību, lai tie nebūtu saspiesti.
* Transportēšanas laikā transporta līdzeklī neievietojiet pārāk daudz dzīvnieku un nodrošiniet tiem ventilāciju. Ja transportēšanas laiks ir ilgs, centieties ik pēc laika apstāties, lai padzirdinātu dzīvniekus un izvēdinātu transporta līdzekli.
* Ja vien ir iespējams, dzīvniekus peldiniet.
* Ja mīļdzīvnieki – suņi, kaķi u.c. – tiek turēti dzīvoklī, mēģiniet ierīkot tiem guļvietu vēsākā telpā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.
* Ja suns atrodas voljērā, jāparūpējas, lai tam būtu iespēja patverties no tiešiem saules stariem.
Ja dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs un sekls pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, kā arī acs un mutes gļotādas paliek tumši sarkanas vai zilganas, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta un jārīkojas pēc veterinārārsta norādījumiem!
Ko darīt līdz veterinārārsta atbraukšanai
* Iespēju robežās jāpārtrauc karstuma un saules iedarbība uz pārkarsušo dzīvnieku – tas jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdinātā telpā.
* Pārkarsušo dzīvnieku vēlams apliet ar vēsu ūdeni vai arī likt vēsa ūdens kompreses.
* Dzīvniekam jānodrošina pēc iespējas mierīgāka vide bez papildu stresa faktoriem.
* Jānodrošina pieeja vēsam ūdenim, lai dzīvnieks varētu padzerties.
Informāciju sagatavoja Pārtikas un veterinārais dienests.