Latvijā sāk ievākt siltumnīcās audzēto zemeņu pirmo ražu

Latvijā vairākās siltumnīcās un tuneļos sākusies zemeņu pirmās ražas ievākšana, tomēr vēsā pavasara dēļ šogad ogas nogatavojas lēnāk nekā iepriekšējos gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie zemeņu audzētāji.
SIA “Mad Nordic”, kas strādā ar zīmolu “Augusta zemenes” un audzē zemenes siltumnīcās un tuneļos, agronoms Guntars Dzērve aģentūrai LETA pauda, ka viņa saimniecībā pirmās zemenes jau sāk parādīties, bet ļoti lēni, un tās nebūs tik agri kā iepriekšējos gados.
Agronoms arī pieminēja, ka viņa kolēģi Talsos un Mangaļos jau vāc pirmās ogas. Tāpat Jēkabpils pusē jau ir pirmās ogas, kuras tiek lasītas pārdošanai, savukārt “Augusta zemenes” vēl nav sākusi ievākt pirmās zemenes. 
“Augusta zemeņu” siltumnīcās audzēto zemeņu pirmo ražu pilnvērtīgi varēs ievākt aptuveni pēc nedēļas, sacīja Dzērve. Viņš skaidroja, ka patlaban Latvijā audzētās zemenes, kuras jau tiek vāktas, ir audzētas apkurināmās siltumnīcās. Turpretī “Augusta zemeņu” siltumnīcas nav apkurinātas, tādēļ ogas vēl nav nogatavojušās.
Runājot par Latvijas zemeņu cenām, Dzērve sacīja, ka patlaban tās audzētavās svārstās no 10 līdz 15 eiro par kilogramu. Savukārt pēc ražas ievākšanas arī no neapkurinātām siltumnīcām zemeņu cena varētu būt robežās no astoņiem līdz 12 eiro par kilogramu. Viņš arī uzsvēra, ka zemeņu audzētāji apzinās, ka šogad iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka nekā iepriekšējos gados, kā arī interese par dārgajām zemenēm ir krietni zemāka. To ietekmējušas pieaugušās izmaksas degvielai, elektroenerģijai un apkurei.
Šogad laika apstākļi ir stabili vēsi, kas ir diezgan labvēlīgi segtajās platībās audzētām zemenēm, sacīja agronoms, skaidrojot, ka šādos apstākļos zemenēm mazāk attīstās dažādas slimības, tādēļ nepieciešams arī mazāk augu aizsardzības līdzekļu. Dzērve paredz, ka raža šogad būs laba, jo šajā pavasarī nav bijis krasu temperatūras svārstību, piemēram, kad vienā dienā ir +25 grādi un otrā +2 grādi. Viņš arī atzina, ka laika apstākļi bija sausi, bet zemenes segtajās platībās tas gandrīz neietekmē, jo tur ir vieglāk kontrolēt ogu laistīšanu un barošanu.
Patlaban ir diezgan liels sociālo tīklu reklāmu spiediens, bet fiziski ogu pietiekami lielā daudzumā vēl nav, tādēļ šīm zemenēm var būt augsta cena, skaidroja Dzērve.