Biedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka noslēdzies iniciatīvas pirmais posms, kurā sabiedrībai tika dota iespēja pievienoties tiesiskai prasībai par nelikumīgi iekasētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanu. Pirmā posma mērķis bija uzsākt iniciatīvu un nodrošināt iespēju noslēgt Līgums par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu (cesijas līgumu) arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas izmantot e-parakstu vai SmartID. Cilvēku vēlme atbalstīt iniciatīvu galu gala izvērtās tik liela, ka visiem piedāvāt Līguma parakstīšanas iespējas nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Tādēļ turpinām to darīt – izsludinot iniciatīvas otro posmu.
Pirmajā posmā iniciatīvas komanda apmeklēja Latvijas valstspilsētas un vairākus novadu centrus, organizējot klātienes tikšanās, konsultācijas un Līgumu parakstīšanas vietas. Šo tikšanos mērķis bija nodrošināt līdzdalību ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai digitālās pratības. Daudzviet norisinājās sarunu maratoni dienas garumā, kuru laikā cilvēki ieradās pat no kaimiņu novadiem.
Pirmā posma rezultāti vieš lielu cerību
Pirmā posma rezultāti apliecina, ka interesi un sabiedrības atbalstu šim jautājumam nav iespējams ignorēt. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits iedzīvotāju – vairāk kā 60 000 mājsaimniecību un komercuzņēmumu no visiem reģioniem, tostarp daudz pensionāru, kuri visvairāk izjutuši OIK ietekmi uz ikmēneša tēriņiem.
Publiskā telpa un iniciatīvas pretinieku paustie pārmetumi
Līdz ar iniciatīvas izplatību sabiedrībā un plašu iedzīvotāju iesaisti, parādījušās arī kritiskas balsis. Daļa publisko komentāru ir izskanējuši bez faktoloģiska pamatojuma, balstoties pieņēmumos vai nepilnīgā izpratnē par cesijas līgumu būtību un iniciatīvas mērķi.
Visbiežāk sastopamie pārmetumi un apgalvojumi:
“Tā esot naudas pelnīšana uz pensionāru rēķina.”
Iniciatīvas dokumentos ir skaidri noteikts, ka cesijas līguma parakstīšana neprasa nekādu maksājumu. Ne līguma noslēgšanas brīdī, ne vēlāk. Visi juridiskie procesi tiek finansēti no citiem avotiem, nevis no iedzīvotāju personīgajiem līdzekļiem.
“Nav skaidrs, kas notiek ar cilvēka tiesībām uz mantojumu.”
Cesijas līgums attiecas tikai uz konkrētu prasījuma tiesību daļu, kas izriet no OIK pārmaksām. Tas neietekmē īpašuma, mantojuma vai citu personīgo tiesību apjomu.
“Šī esot politiska kampaņa.”
Biedrība “Tiesiskums.lv” nav saistīta ar politiskajām partijām. Procesa mērķis ir tiesisks un ekonomisks — atgūt sabiedrības pārmaksātos finanšu resursus, ja tiesvedības rezultāts to apliecinās.
“Ar šo iniciatīvu neesot iespējams panākt rezultātu.”
Latvijā ir piemēri, kad sabiedrības kopīgas prasības pret valsti ir novedušas pie neizmaksāto līdzekļu atgriešanas. Šādi procesi ir laikietilpīgi, bet iespējami. Šobrīd iniciatīvas apvienotais prasījumu apmērs to nodrošina. Mēs gribam faktiski ieviest kolektīvās sūdzības institūtu, kad var apvienot daudzus cilvēkus prasībā pret lielu neraisnību, kā arī ar OIK atgūšanās iniciatīvu pierādīt, ka arī valstij ir jāatbild par nelikumīgiem lēmumiem.
Diskusija ar enerģētikas ekspertu: par ko īsti ir strīds
Publiskajā telpā “Tiesiskums.lv” iniciatīva ir saņēmusi kritiku arī no enerģētikas eksperta un bijušā enerģētikas ministra. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka OIK bijis valstiski nepieciešams risinājums, kura rezultātā Latvija integrējās Eiropas Savienības kopējā elektroenerģijas tirgū. Vienlaikus eksperts publiski apgalvojis, ka prasība atgūt OIK pārmaksas esot nepamatota.
Pārmetumu būtība
Bijušā ministra pozīcija koncentrējas uz politisko mērķi – atbalstīt atjaunojamo enerģiju attīstību un liberalizēt elektroenerģijas tirgu. Taču iniciatīva “Tiesiskums.lv” neapstrīd šo politisko mērķi. Strīds nav par ideju.
Strīds ir par īstenošanas mehānismu – proti, par to, kā šis mērķis tika ieviests praksē.
Valsts kontroles revīzijas, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības rezultāti, kā arī neatkarīgi auditi vairāku gadu garumā ir norādījuši uz būtiskām nepilnībām un politiski atbalstītu komercprojektu neadekvātu peļņas struktūru:
– licenču piešķiršanas procesā trūka pārredzamības,
– uzraudzības mehānismi bija nepietiekami,
– daļa ražotāju saņēma nesamērīgu valsts atbalstu,
– gala maksājumu slogs ilgstoši tika pārlikts uz mājsaimniecībām un pensionāriem.
Šīs nav “Tiesiskums.lv” emocijās balstītas interpretācijas. Tie ir dokumentēti valsts institūciju secinājumi.
Mērķis ir skaidrs
Diskusijas sabiedrībā ir saprotamas. Tās parāda, ka jautājums par OIK maksājumu taisnīgumu nav noslēgts. Taču pārmetumi un publiskas spekulācijas neatceļ pašu faktu: cilvēkiem ir tiesības apvienoties un kolektīvā veidā aizstāvēt savas likumīgās intereses.
2 miljardi ir cilvēku OIK izmaksātā, bet ne atprasāmā summa
Publiskajā diskusijā reizēm tiek minēta aptuvenā summa «2 miljardi», kas saistīta ar kopējo OIK sistēmā apgrozīto naudas apjomu. Ir svarīgi skaidri izcelt — tā nav summa, ko iniciatīvas virzītāji automātiski pārliek uz valsti, vai ko pilnībā pieprasīsim atpakaļ visiem iedzīvotājiem. Kāpēc tā?
Atprasīt var tikai tie, kuri noslēguši cesijas līgumu. Bez parakstīta iesaistes dokumenta tiesiska prasība faktiski nepastāv. Tātad potenciālā atprasāmā summa ir proporcionāla reāli reģistrētajiem un kvalificētajiem prasītājiem.
Daži lielie maksātāji (piem., uzņēmumi) vai personas, kas guva ieņēmumus no sistēmas, nevarēs pieteikties. Daļa komercuzņēmumu, kas veikuši nozīmīgus OIK maksājumus, vairs neeksistē – tādēļ nevar pieteikties naudas atgūšanai.
Starptautiskā prakse rāda, ka valstis kompensācijas risina dažādos veidos (daļējas kompensācijas, mērķētas atbalsta programmas), un atprasāmo summu struktūra bieži ir tāda, ka tās nevar vienkārši vienā vārdā salīdzināt ar bruto sistēmas apgrozījumu. Piemēram, Lietuvas prakse energopolitikas kompensāciju ziņā iezīmē mērķtiecīga atbalsta pasākumu piemērus, kas nav tas pats, kas vienreizēja visu sistēmu atlīdzināšana katram maksātājam.
Tāpēc provizoriski atprasāmā summa var būt salīdzināma ar daļēju kompensāciju līmeņiem, ko veikušas citas valstis enerģijas cenu krīžu kontekstā, taču tā nebūs automātiski «2 miljardi vienā piegājienā». Tas nav arguments par valsts fiskālās stabilitātes apdraudējumu bez rūpīga aprēķina un tiesisku procesu rezultāta.
Otrais posms - līdz gada beigām
Līdz gada beigām iniciatīvas komanda apmeklēs tās Latvijas pilsētas, no kurām mājaslapā www.tiesiskums.lv reģistrējušies vislielākais interesentu skaits.
Tās ir: Aizkraukle, Alūksne, Ādaži, Balvi, Bauska, Cēsis, Dobele, Gulbene, Jēkabpils, Krāslava, Ķekava, Limbaži, Ludza, Madona, Mārupe, Olaine, Preiļi, Rēzekne, Ropaži, Saldus, Salaspils, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Ventspils.
Uz tikšanos tiek aicināts ikviens, kuram radušies jautājumi, kurš vēlas pārrunāt mantojuma, īpašuma vai cesijas tiesību aspektus, kurš vēl nav parakstījis līgumu klātienē vai elektroniski.
Cesijas līgumu iespējams parakstīt arī elektroniski, izmantojot e-parakstu. Pamācība un kontaktinformācija pieejama biedrības mājaslapā www.Tiesiskums.lv.
Madras Dauškans,
biedrības Tiesiskums.lv Valdes loceklis