21. novembrī Latgales skolu direktori, Izglītības pārvalžu vadītāji un pašvaldību pārstāvji devās uz Līvāniem, lai piedalītos izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes un viņas kolēģu rīkotajā reģionālajā seminārā par izglītības saturu un kvalitāti un vadītāja lomu skolas ikdienas darbā.
Iejūtoties sarunas modelī “Pasaules kafejnīca”, semināra dalībnieki šos jautājumus diskutēja neformālā gaisotnē, bet galvenās atziņas par to, kas skolā jau ir labs un ko vajadzētu uzlabot, sarakstīja uz lielām lapām. Jāiestarpina, ka šādi reģionālie semināri notiks arī citos novados, un ministrija nākamā gada sākumā iepazīstinās ar pedagogu priekšlikumu apkopojumu.
“Vietējā Latgales Avīze” iesaistījās Daces Melbārdes un Preiļu novada pedagogu diskusijā. Skolu direktori uzskata, ka jāvētī izglītības saturs un vērtēšanas metodes, lai mācību stunda būtu saturīga un kvalitatīva. Tāpēc, pēc preiliešu domām, stundās vajadzētu ieviest vairāk praktisku piemēru. Ministre visus priekšlikumus pierakstīja savās lapās, tostarp ideju par skolu pārstāvju viesošanos citās skolā, lai stāstītu labos piemērus, tāpat to, ka skolas kolektīvs varētu iesaistīties koučingos un situāciju izspēlēs. Joprojām svarīga ir skolas sadarbība ar vecākiem, un Dace Melbārde atzinīgi novērtēja preiliešu iedibināto Vecāku skolu skolās.
Ko aktualizēja citas neformālo sarunu grupas? Pedagogi rosināja lielāku atbalstu iekļaujošajai izglītībai; rast risinājumus, kā iemācīt mācību vielu ilgstošajiem otrgadniekiem, kā izskaust skolēnu kavējumus un kā uzturēt vecākos interesi un atbildību par bērna izglītību. Dominēja arī priekšlikums pilnveidot bērnu izglītību pārejas posmā no pirmsskolas izglītības iestādes uz skolu, jo daudzi bērni, atnākot uz 1. klasi, nemāk lasīt. Ja ir valsts atbalsts iekļaujošajai izglītībai skolās, tad šādam atbalstam jābūt arī bērnudārzos, turklāt pirmsskolas 
izglītības posmā trūkst darba burtnīcu, uzskata pedagogi. Izskanēja arī citi priekšlikumi: mazināt pedagogu izdegšanas riskus; skolas direktoram ļaut vadīt stundas un atbrīvot no saimnieciskajiem pienākumiem; atteikties no vairākām mācību programmām 12. klasē, jo tās pielīdzinātas augstskolu 1. kursa studiju programmām; izvērtēt mācību grāmatu saturu, jo bieži vien mācību vielu apgūt traucē sarežģītā valoda; burtus mācīt rakstīt līniju burtnīcās, lai bērni izkoptu salasāmus rokrakstus. Pedagogus satrauc arī papīru birokrātija un ministrijas operatīvās informēšanas sniegšana ar nokavēšanos. Tās labās lietas, ko saskata pedagogi, ir pašnovērtējums un praktiskais darbs stundās; daudzie kvalitatīvie materiāli mācību satura tīmekļvietnē www.skola2030.lv u. c. Vienā priekšlikumu lapā bija uzsvērti trīs mūsdienu skolas izaugsmes virzītāji “efektīva skolas vadība – efektīva stunda – izglītības kvalitāte”.
Interesanti, ka, pēc ministres novērotā, Latgales reģionālais seminārs bija visplašāk apmeklēts.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto