15. novembrī Riebiņu un Preiļu iedzīvotāji devās uz Rokišķiem (Lietuva), lai klātienē apskatītu vēja parku, kurš jau darbojas lauksaimniecības platībās, ko uztur graudkopji. Vēja parkā uzstādītas 12 turbīnas (ražotas ASV), vienas turbīnas garums ir 230 m, tas ir, 160 m torņa augstums un 70 m spārna garums. Jāiestarpina, ka viena turbīna apmeklējuma laikā nedarbojās, jo notika tās apkope.
Zemes īpašnieku pieredze
Izkāpjot no autobusa un apskatot vēja parku vizuāli, redzams, ka lauksaimnieki uztur laukus līdz pat vēja turbīnu pamatnēm, starp laukiem stiepjas grantēti ceļi. Redzama viena dzīvojamā māja, un tā atrodas aptuveni 800 m no tuvākās vēja turbīnas. Mēs varējām iztaujāt šīs mājas saimnieku Jevgeņiju. Savukārt cits zemnieks Stasis, kurš pastāstīja savu stāstu, dzīvo ciemā četrus kilometrus no vēja parka, un viņš vēja parka vajadzībām iznomājis 12 ha zemes, kur uzstādītas trīs turbīnas. Turpat vēja parkā atrodas arī neliela kapsēta.
Jevgeņijs pastāstīja, ka pirms vēja parka projekta bija daudz nezināmā, kas tas ir un kā darbosies, bet viņš apzinās, ka jādzīvo kopsolī ar laiku, tāpēc viņš atbalsta vēja un saules enerģiju (pats mājās uzstādījis saules paneļus). “Kad vēja turbīnas sāka darboties, es troksni dzirdēja pirmos divus – trīs mēnešus, tagad vairs nedzirdu – esmu pieradis. Labāk lai ir vēja enerģija, nevis atomu. Uz manas zemes atrodas viena vēja turbīna, tāpēc saņemu atbalsta maksājumu. Es nedrīkstu runāt par zemes nomas līguma nosacījumiem, bet atklāšu tikai to, ka pa gadu saskrien laba summa,” pastāstīja viņš.
Arī Stasis atzina, ka pirms vēja parka uzbūvēšanas bija bailes no nezināmā, īpaši uztraucis trokšņa vaicājums, bet šodien viņš atbalsta šādus vēja parkus, jo viņš kā zemnieks ir tikai ieguvējs. Lietuvā atbalsta maksājums iedzīvotājiem, kas dzīvo piecu kilometru rādiusā (15 %), un pašvaldībai (75 %) ir aplēsts no vēja parka izstrādes, tas ir, jo vairāk elektrības parks saražo, jo šī summa ir lielāka, jo mazāk – jo mazāka. Jāiestarpina, ka Latvijā šo atbalstu maksā iedzīvotājiem, kuri dzīvo 2 km rādiusā (50 %), un pašvaldībai (50 %) vienas–trīs minimālo mēnešalgu apmērā gadā. Stasis teica, ka no Rokišķu vēja parka apsaimniekotāja viņš saņem atbalsta maksājumu ne tikai par zemi, bet arī par ceļu, un tā summa, pēc viņa sacītā, no līguma noslēgšanas 2019. gadā līdz šodienai esot pieaugusi divas reizes. Šogad vasara bija slapja, raža skopa, tāpēc viņš saimniecības stabilizēšanai izmantojis daļu no šīs naudas, kas krājas bankas kontā.
Vaicāti, vai pēc vēja parka palaišanas pazudis akā ūdens un vai kādam zemniekam govīm norauts piens, Jevgeņijs un Stasis smējās, teica, ka ūdens akā ir un ka viņiem ir pirmā dzirdēšana, ka vēja ģeneratori padara govis slimas. “Kurš to visu būs safantazējis? Esmu tikai redzējis dažus beigtus putnus. Šeit vēja parkā uz lauka strādā mani mehanizatori, un neviens nav sūdzējies, ka viņam būtu palicis slikti. Te pastaigājas meža zvēri, esmu redzējis pat 50 dzīvnieku ganāmpulku, arī tie nebaidās. Esmu apmierināts, jo man par trim vēja turbīnām maksā lielu naudu, es to nenopelnītu, nodarbojoties tikai ar lauksaimniecību. Mani sarūgtina tas, ka mums, zemniekiem, samazinās Eiropas Savienības subsīdijas, lai gan izmaksas pieaug,” pastāstīja Stasis.
Mērījām troksni
Klausījāmies, cik lielu troksni rada vēja turbīnas (todien bija ļoti stiprs vējš), ja nostājas gan pie paša balsta, gan tālāk no tā, gan arī 2,1 km attālumā (plānotais vēja parks Riebiņu pagastā atradīsies nedaudz vairāk nekā 2 km no Riebiņu pamatskolas). Pie paša balsta vēja turbīnas skaņa atgādināja veļas mašīnas skaņu, un, jo tālāk no balsta, jo tā kļuva klusāka. Savukārt 2,1 km attālumā redzējām tikai vēja turbīnas, bet nebija nekāda trokšņa. Vēja turbīnas nedzirdējām arī autobusā, tam stāvot vēja parka centrā un ar izslēgtu motoru.
“Latvenergo” pārstāve Kristīne Eglīte ar skaņas stipruma mēraparātu noteica, ka pie turbīnas balsta troksnis bija 43 decibeli, aizejot dažus soļus tālāk, – 38–40 dB, bet 2,1 km attālumā, kur turbīnas nedzirdējām vispār, tikai redzējām, iekārta piefiksēja apkārtējos trokšņus – 41dB. Beigtus putnus vai sikspārņus neredzējām, vienīgi turbīnas spārni radīja ēnu uz blakus augošo mežu. Jāiestarpina, ka Lietuvā vēja parkus atļauts būvēt tikai lauksaimniecības zemēs, bet mežos ir aizliegts.
Rokišķu vēja parka pārstāvju stāsts
Šo braucienu rīkoja “Latvenergo” komanda sadarbībā ar uzņēmumu “European Energy”, kas izveidojis pieminēto Rokišķu vēja parku. Šī uzņēmuma pārstāvis Arturs pastāstīja, ka vēja parka būvniecība sākās 2021. gadā (būvniecībā bija iesaistīti ap 200 cilvēki), bet vēja enerģiju tas ražo no šī gada aprīļa. Uzņēmums pirms tam gan izbūvēja lielos ceļus un piebraucamos ceļus, lai lauksaimnieki var nokļūt uz saviem laukiem, gan arī rekonstruēja tiltu, tāpat arī uzklāja asfalta segumu vienā ielas posmā un pārbūvēja ceļus, jo šo infrastruktūru bija sabojājusi smagā tehnika, vedot turbīnas.
“Tā pievienotā vērtība no vēja parkiem ir arī vietējai kopienai – vietējam biznesam šos divus gadus, kad parks tika būvēts; atbalsta maksājumi zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas vēja parks, un pašvaldībām; tāpat vietējie iedzīvotāji izmanto ceļu infrastruktūru. Mums ir svarīga komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību par viņu vajadzībām. Sarunās ar pašvaldību vienojāmies, ka atbalstīsim jaunu rotaļu laukumu,” teica Arturs un piebilda, ka arī pēc vēja parka palaišanas turpinās trokšņa un citu ietekmes uz vidi monitorings, un, piemēram, ja mājsaimniecībā troksnis pārsniedz atļauto normu (arī Lietuvā tie 45 dB naktī un 55 dB dienā), uzņēmums turbīnas darbina īpašajā režīmā.
Riebiņu un Preiļu iedzīvotāju atziņas
Jau mājupceļā Riebiņu un Preiļu iedzīvotāji bija vienisprātis, ka labāk ir simtreiz redzēt, nevis klausīties teoriju, un ka šajā braucienā pārliecinājās, ka troksnis ir traucējošs tikai zem un pie turbīnām, bet tas neietekmē cilvēka ikdienu (lauksaimnieki turpina apsaimniekot zemi) un dabu (redzējām stirnas pastaigājoties). Kāda kundze pastāstīja, ka viņai reibusi galva no tā, ka visapkārt griežas turbīnas, bet ārpus parka pašsajūta bijusi labi, tikmēr kadds kungs atzina, ka ir pazudusi skepse par vēja parku nelietderīgumu. Citi gan vēl gribot apmeklēt kādu Latvijas vēja parku.
Mudina organizēt arī braucienu uz Latvijas vēja parku
“Latvenergo” pārstāvji uzsvēra, ka Riebiņu pagastā un citviet ieplānota vēja parku būvniecība tāpēc, ka vēja, tāpat kā saules enerģija, šobrīd ir lētākā, tur netiek dedzināta nedz gāze, nedz arī ogles. Savukārt Riebiņu un Preiļu iedzīvotāji ierosināja organizēt braucienu uz kādu no Latvijas vēja parkiem. Aicinājums lasītājiem – ja šāds brauciens būs, esiet atsaucīgi, lai paši klātienē pārliecinātos, kā strādā vēja parki (šoreiz brauca tikai seši iedzīvotāji, Riebiņu pagasta pārvaldes un iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis, un Preiļu novada domes pārstāvis)!
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto