No vilnas un sapņiem darināts

Ar filcēšanu (vilnas velšanu) aizraujas daudzas rokdarbnieces, bet zilupietes Jeļena Bikova (attēlā) un Ludmila Kozlova ir izcilas sava aroda meistares. Par viņu nodarbošanos stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja komunikāciju un sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Kučāne.
Jeļenas un Ludmilas darbi augustā bija skatāmi izstādē Ludzas Novadpētniecības muzejā. Redzētais mani pārsteidza. Katrs viņu radītais darbs ir unikāls: elegantas sieviešu cepures, izsmalcinātas somiņas, mīļas rotaļlietas un pat vienkāršas mājas čībiņas izceļ rokdarbnieču spilgto individualitāti un parāda īstu meistarību. Bija tik grūti atraut skatienu no krāšņajiem eglīšu rotājumiem, kas izgatavoti no vates! Raugoties uz Ziemassvētku dekoriem – zosīm, sarkanīgajiem āboliem, jautro Pinokio un Malvīni, gribējās noticēt, ka šajā brīdī, gluži kā Džanni Rodari burvju pasakā, lellītes atdzīvosies un dosies savu mazo saimnieku meklējumos.
Rokdarbnieces iepazinušās Zilupē, kaut arī abas pirms tam dzīvojušas Rīgā. Pēc iepazīšanās saprata, ka abām ir daudz kopīgu interešu, tai skaitā – aizraušanās ar rokdarbiem. Sākumā draudzenes vakaros kopā adījušas, bet tad Ludmila, kurai jau bija pieredze filcēšanas darbu izgatavošanā, ar šo nodarbošanos iepazīstināja Jeļenu. Ludmila atzīst, ka filcēšanas process ir smags un netīrs, bet spēj tā aizraut, ka abas draudzenes tam pievērsušās uz gadiem. Mājas verandā ziemas laikā strādāt bija auksti, tāpēc Ludmila sāka filcēt savā dzīvoklī, bet Jeļena pārvācās uz vīra darbnīcu. Viņa atceras: “Darbs ir putekļains, pēc tā paliek daudz netīrumu, kas jāsavāc. Vīrs Viktors izgatavo dažādus priekšmetus no koka, ko nākas lakot, tāpēc darbnīcā putekļi nav pieļaujami. Ar laiku nācās īrēt telpu pilsētā”.
Neraugoties uz sadzīviskajām grūtībām, Ludmila un Jeļena nav atmetušas savu mīļoto nodarbi un kopā veido čībiņas, cimdus, pirts cepures, šuj rotaļlietas. Katrai ir savi iecienītākie rokdarbi, piemēram, Ludmila no vates gatavo brīnišķīgas eglīšu mantiņas, tamborē rotaļlietas, bet Jeļenai sirdij tuvāks ir apģērba dizains. Šalles, džemperi, pat vējjakas, Jeļenas prasmīgo roku darinātas, ir vieglas un ļoti siltas. Vienas vējjakas izgatavošanai tiek izmantota trīs veidu vilna, oderi šuj no īsta zīda, ko pasūta Kazahstānā. Vilna cepurēm tiek pirkta Vācijā un Jaunzēlandē, viskoze – Itālijā. Jeļena atzīst: “Vilnas velšana ir gluži kā bērnu audzināšana, nekad nevari zināt, kas gala rezultātā sanāks. Vilna ir īpašs materiāls, katru reizi gulstas citādāk.” 
Rokdarbnieces ne tikai pilnveido savas prasmes, bet arī organizē meistarklases bērniem un pieaugušajiem visā Ludzas novadā. Viņu darbus var redzēt Latgaļu tirgū, tāpat viņas regulāri brauc uz lielo tirgu Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Jeļena ir izgatavojusi vīriešu cepures Valmieras un Cēsu etnogrāfiskajiem ansambļiem, Ludzas amatnieku centram. Meistarēm ir daudz plānu un radošu ideju. Nav jau aiz kalniem Ziemassvētki un Jaunais gads, tas nozīmē, ka rokdarbniecēm darba pilnas rokas.