Oskars Zuģickis teju 30 gadus ir aktīvs nevaldības sektora pārstāvis Latgalē un vairāk nekā 15 gadus vada Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju (NVO) centru, kas piesaista projektu finansējumu Latgales nevalstiskā sektora atbalstam. Arī šobrīd Dienvidlatgales NVO centrs sadarbībā ar citām vadošajām Latvijas NVO pilsoniskas sabiedrības jomā, Latvijas Pilsoniskās alianses paspārnē, piesaistījis vairāk nekā 3,6 miljonus eiro Kopienu programmai, lai četros gados audzētu NVO un aktīvo iedzīvotāju kopā darīšanu, iesaisti, izglītošanu, tostarp drošību, spējas un varēšanu. Apmeklējot “Vietējās Latgales Avīzes” redakciju Preiļos, Oskars diskutēja par apkaimju lomu pašu izaugsmē un demokrātijas stiprināšanā.
Kas ir Kopienu programma un ko tā atbalstīs?
– Ir nozīmīgi stiprināt aktīvas sabiedrības veidošanos Latgalē, tāpēc, pateicoties Dienvidlatgales NVO centra aktīvai darbībai, pēdējo desmit gadu laikā sadarbībā ar Kultūras ministriju, Sabiedrības integrācijas fondu, British Council pārstāvniecību Latvijā u. c. organizācijām Latgalē tika īstenoti virkne nozīmīgu projektu. Īpaša loma bija Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmai, kuras ietvaros līdz 2024. gadam tika veidots Aktīvo iedzīvotāju fonds. Ar tā atbalstu visā Latvijā tika īstenots liels skaits dažādu iniciatīvu un aktivitāšu, un tas bija neatsverams resurss arī Latgales NVO.
Četru gadu laikā Latgales reģiona NVO sektora stiprināšanai piesaistījām vairāk nekā 600 000 eiro. Tas ir nozīmīgs atspēriena punkts Latgales NVO sektora ciešākai sadarbībai. Turpinot šo veiksmīgo sadarbību ar līdzšinējiem partneriem, esam spēruši platu soli uz priekšu vēl plašākai sabiedrības iesaistei nekā līdz šim, jo, ja Aktīvo iedzīvotāju fondā projektus iesniedza tikai NVO, tad uzsāktajā Kopienu programmā akcents tiks likts gan uz jau šobrīd aktīvajiem iedzīvotājiem, gan jo īpaši uz to sabiedrības daļu, kas līdz šim bijusi neaktīva vai mazaktīva. Būs virkne iniciatīvu, kuras iedzīvotājiem piedāvāsim gan starptautiskā, nacionālā, reģionālā, gan lokālā līmenī. Jau šobrīd jūtam, ka viena no visvairāk gaidītajām aktivitātēm būs iniciatīvu konkurss, kurš startēs nākamā gada sākumā, un tajā savas iniciatīvu idejas varēs iesniegt gan biedrības, gan iedzīvotāju kopienas un apkaimes, gan arī iedzīvotāju konsultatīvo padomju aktīvisti. Svarīga ir cilvēku vēlme un centieni darīt kaut ko kopā. Šobrīd aktīvi darbojamies, lai Kopienu programma aptvertu maksimāli plašu iedzīvotāju loku gan Latgales pilsētās, gan lauku teritorijās.
Kāpēc mēs to darām? Mēs vēlamies veicināt vietējo kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties, veidojot izpratni par kopējo labumu, veicinot atbildības izjūtu pret līdzcilvēkiem un sabiedrības noturības prasmju attīstību. Izmantojot reģionālo NVO centru potenciālu, veicināsim pilsoniskās sabiedrības efektīvu un ilgtspējīgu darbu.
Šobrīd tiekoties ar reģiona pašvaldībām un vietējo NVO tīklu koordinatoriem, saprotam, ka Latgales reģiona kopienas un to vajadzības ir ļoti atšķirīgas. Apzinot šīs vajadzības, varēsim precīzāk stiprināt vietējās kopienas, atbalstot tos projektus, kas šo kopienu stiprinās un apvienos, darīs aktīvāku un vēl rīcībspējīgāku.
Aicinām uz sadarbību apkaimes un iedzīvotāju konsultatīvās padomes, jo esam ieplānojuši tās regulāri apmeklēt, lai skaidrotu Kopienu programmas misiju un iespējas, mudinātu tos cilvēkus, kas jau ir aktīvi, būt vēl aktīvākiem, un tos, kas visu šo laiku ir bijuši vērotāji no malas, iesaistīties savas kopienas dzīvē.
Latgalē darbojas 7 % no visām Latvijas biedrībām, tātad esam mazaktīvi. Kā pamodināt gulošo?
– Jā, statistika ir šāda – neiepriecinoša. Tomēr NVO skaits Latvijā aug, un to sekmē apkaimju kustība. Apkaimes ne tikai apvieno konkrētas teritorijas iedzīvotājus, lai risinātu problēmas un dzīvi apkaimē padarītu interesantāku, tās aktīvi sadarbojas arī ar pašvaldībām un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Priecē jau esošā iedzīvotāju rosība. Lielisks piemērs ir Preiļu NVO centrs, kas vairāk nekā 25 pastāvēšanas gados sabiedrības stiprināšanai īstenojis daudzus jo daudzus pasākumus un projektus, tādā veidā sabiedrību ilgtermiņā darot zinošāku. Kā labos piemērus var minēt biedrības “Mūsu Līksnai” veikumu Augšdaugavas novadā vai Balvu novada Upīti, kur vietējie aktīvisti vecās skolas veido par nu jau labi atpazīstamiem kopienu centriem, vai “Dekšāru NVO” Rēzeknes novadā, kur kopienā noris veiksmīga sadarbība ar uzņēmējiem, rīkojot kopīgus pasākumus, tiek īstenoti projekti, un atkal, tas ir vērtīgs pienesums visai vietējai kopienai. Šādi pilsoniskās aktivizēšanās centri atrodami katrā pašvaldībā. To veikums noteikti ir atbalstāms un popularizējams. Nozīmīgs iedzīvotāju aktivizēšanas katalizators ir pašvaldības. Piemēram, pateicoties gan Rēzeknes novada, gan Preiļu novada pašvaldību aktīvai nostājai, katrā pagastā darbojas iedzīvotāju konsultatīvās padomes un vairākas spēcīgas NVO, kuras spēj iesaistīt ne tikai sabiedrību, bet arī īstenot pašvaldību deleģētus uzdevumus. Jāatzīst, daudzām Latvijas pašvaldībām ir kur tiekties, meklējot sadarbību ar saviem iedzīvotājiem un stiprinot demokrātijas procesus savās teritorijās.
Rēzeknē atklāja Pilsoniskās kompetences centru. Vai tāds centrs būs arī Daugavpilī?
– Mēs, Dienvidlatgales NVO centrs (atrodamies Rīgas ielā 58, Daugavpilī), kļūsim par Pilsoniskās kompetences centru. Mēs vēlamies arī turpmāk atbalstīt Latgales aktīvos iedzīvotājus un biedrības, tāpat sadarbosimies ar pašvaldībām, to iestādēm, piemēram, līdzdalības budžeta, konsultatīvo padomju, apkaimju u. c. jautājumos. Pilsoniskās kompetences centrs centīsies atbalstīt gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju dažādu sociālo grupu iniciatīvas. Aktīva sabiedrība ir drošības un demokrātijas garants.
Foto - diskusijā par aktīvu sabiedrību un Kopienu programmu piedalījās Oskars Zuģickis (no labās), “Vietējās Latgales Avīzes” galvenā redaktore Viktorija Nečajeva, Dienvidlatgales NVO centra biroja darbinieks Dāvis Greļevskis un žurnāliste Egita Terēze Jonāne
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Kristīnes Gribonikas foto