Pirms simt gadiem – 1925. gada 31. oktobrī – Krāslava ieguva savu oficiālo ģerboni. 29. oktobrī plkst. 15.00 Krāslavas novada muzejs aicina uz pasākumu, veltītu pilsētas ģerboņa simtgades jubilejai.
Pilsētas tiesības Krāslava saņēma 1923. gada 16. aprīlī, bet jau tajā pašā gadā dome sāka darbu pie ģerboņa izveides. Heraldikas komiteja piedāvāja attēlot zilā laukā kuģi ar airiem un burām – simbolu Daugavai un pilsētas daudztautīgajai sabiedrībai, kur “visi airē vienā virzienā”. Šo versiju 1925. gada 31. oktobrī apstiprināja Valsts prezidents Jānis Čakste.
Padomju laikā ģerboni aizstāja ar ideoloģiski pielāgotu emblēmu, taču pēc neatkarības atjaunošanas Krāslava atgriezās pie sava vēsturiskā simbola. Dokuments, ko parakstīja Anatolijs Gorbunovs un Imants Daudišs, šodien glabājas Krāslavas muzejā.
Kuģis Krāslavas ģerbonī, līdzīgi kā Parīzes simbolā ar devīzi “Šūpots viļņos, bet negrimst”, atgādina par spēju izturēt pārmaiņas un vienoties. Simtgades jubilejā tas ir apliecinājums sadarbībai, uzticībai un pilsētas garam.
Foto - Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes apstiprinātais Krāslavas pilsētas ģerbonis. Apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Dokuments no Latvijas Nacionālā arhīva
Foto no Latvijas nacionālā arhīva