8. septembrī Valsts prezidents darba vizītē apmeklēja Rēzeknes novadu. Viesošanos viņš sāka, tiekoties ar Rēzeknes novada pašvaldības vadību un pēc tam noliekot ziedus pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Turpinājumā Valsts prezidents apmeklēja Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona bāzi Lūznavā un Maltas vidusskolā piedalījās sarunā par ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālās vidusskolas izveidi, kā arī tikās ar keramiķi Daci Losāni, apmeklēja bioloģisko zemnieku saimniecību “Liepkalns” un savu vizīti noslēdza Viļānu kultūras namā, tiekoties un atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem.
Izdevību satikt un uzdot jautājumus Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam izmantoja kupls skaits iedzīvotāju, piepildot visu kultūras nama zāli, un pārstāvētas bija visas vecuma grupas, sākot no skolēniem un beidzot ar senioriem. Tikšanās laikā valdīja sirsnīga un jauka gaisotne, varēja just, ka Valsts prezidents bija ļoti gaidīts viesis.
E. Rinkēvičs tikšanos ar iedzīvotājiem sāka ar uzrunu, kurā pauda prieku, ka ir atsākušies viņa braucieni pa Latvijas novadiem, kas viņam ļoti patīk. Tikpat svarīgi ir satikt un runāt ar iedzīvotājiem, tomēr prezidents pauda arī nožēlu, ka visas Latvijas problēmas viņš viens atrisināt nevar, jo nav “laimes lācis”, bet vienmēr cenšas no iedzīvotāju jautājumiem un viedokļiem paņemt sev kaut ko līdzi, kas ļauj dažādas lietas saprast labāk un, ja iespējams, atrisināt. E. Rinkēvičs norādīja, ka valsts mērogā ir trīs galvenās prioritātes:
“Ja mēs skatāmies no plašāka valsts attīstības skata, lai gan viedokļi ir visdažādākie, bet manā ieskatā mums ir trīs ļoti svarīgas jomas, kas šobrīd ir jārisina gan budžeta kontekstā, gan likumdevējiem – pirmkārt, tā ir valsts drošība un aizsardzība, otrkārt, demogrāfijas problēma, treškārt – izglītība.”
Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iedzīvotāji uzdeva dažādus jautājumus un dalījās arī savos viedokļos. Izskanēja lūgums neslēgt ciet iestādes valsts pierobežā, bet kāda kundze vaicāja, vai varētu skolās ieviest latgaliešu rakstu valodas mācīšanu, kur izvērtās plašākas diskusijas par šo jautājumu. Kad prezidenta kungs lūdza atnākušajiem pacelt rokas, kurš būtu par un kurš pret latgaliešu valodas mācīšanu skolās, zāle sadalījās divās daļās, pēc kā kāda meitene teica, “ja mēs paši latgalieši nespējam būt vienisprātis par šo jautājumu, tad ko mēs varam prasīt no prezidenta un valdības?”.
Izskanēja arī jautājumi, kas skar depopulāciju un demogrāfijas jautājumus, kas ir cieši saistīti viens ar otru. Prezidenta kungs atzina, ka tā ir liela problēma, kas skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropu. Šo problēmu risinājums ir ļoti komplekss, lai atrisinātu depopulāciju un celtu demogrāfiskos rādītājus, ir jārisina arī tādi jautājumi kā mājokļu pieejamība, izglītība, medicīna, vajadzīgo speciālistu piesaiste reģioniem u. c.
Jautājumi bija arī par jauniešiem, kuri mūsdienās vairs nav tik sportiski un vairāk ir nodevušies nodarbēm telefonos un datoros, par to, vai vispār ir iespējams pilnībā slēgt robežu ar agresorvalsti Krieviju, tika izcelta arī mediķu un bērnu ārstu nepieejamība reģionos, kad bieži vien pie speciālistiem rindā jāgaida mēnešiem ilgi.
Kāda atnākusī sieviete jautāja, kas prezidenta kungu motivē būt Latvijas Valsts prezidentam uz ko viņam bija ļoti ātra un vienkārša atbilde – “Jūs, iedzīvotāji. Tieši tādas tikšanās, kā ar jums, kur izskan arī ļoti sarežģīti un āķīgi jautājumi. Tieši šādas sarunas man palīdz labāk saprast, ko cilvēki tiešām domā. Man pat ministri jokojoties ir teikuši, ka man vajadzētu mazāk braukāt apkārt, jo citādāk es uzdodu valdībai pēc tam pārāk daudz jautājumu.”
Divi pusaudži izmantoja jautājumu un atbilžu laiku, pajautājot, vai var paspiest prezidenta kungam roku, un viņš ar smaidu ļāva puišiem atnākt to izdarīt.
Tikšanās beigās atnākušie iedzīvotāji dāvināja Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ziedus, zīmējumus, dāvanas un fotografējās ar viņu kopā.
Gundas Katrīnas Voveres teksts un foto