11. augustā Rēzeknes novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības “Lazdu mājas” īpašnieku Lauri Ikaunieku apciemoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš todien iepazina lietavu skartās saimniecības arī Madonas un Jēkabpils novados.
Izrādot graudaugu laukus, kuri vietām sakrituši veldrē, Lauris pastāstīja, ka saimnieko ar 650 ha zemes un ar gandrīz 400 lielu lopu ganāmpulku. Turklāt viņš iet kopsolī ar laiku, proti, uzbūvējis mūsdienīgu piena govju fermu. Taču lietavas, kas viņa saimniecībā novērojamas jau no maija, posta laukus un rada milzīgas galvas sāpes. Un viena no tām – jāatdod kredīti, bet kā lai šīs saistības pilda, ja lietavas atnesušas tikai zaudējumus. Arī lietus negrib mitēties, tieši dienu pirms Valsts prezidenta vizītes pār “Lazdu mājām” nolija spēcīgs lietus.
To visu Lauris Ikaunieks pastāstīja Valsts prezidentam, viņš savukārt pauda ceļā novēroto, ka daudzviet lauki ir pilni ar ūdeni. Abi runāja par to, ka arī sējas darbi kavēsies, piemēram, tagad augustā nav jēgas sēt ziemas rapsi laukā, kas ir ļoti mitrs, – tas tur vienkārši nesadīgs. Ja būs garš rudens, tad ziemāju lauki apsēsies, pieļāva Lauris Ikaunieks. Vaicāts, cik ātri dabas apstākļu dēļ lauksaimnieks varētu pilnībā atkopties, Lauris Ikaunieks teica, ka būs vajadzīgi vismaz divi trīs gadi, un piebilda, ka šogad daudzos laukos raža ir laba, tikai zemnieks nevar tos nokult, jo tie ir ļoti slapji. “Traki, riktīgi traki,” noteica Edgars Rinkēvičs.
Lauris Ikaunieks aicināja Valsts prezidentu piepalīdzēt zemkopības ministram saņemt Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniekiem, jo arī Latvijas zemnieks maksā nodokļus. “Arī mana saimniecība maksā ne mazus nodokļus – gandrīz 20 000 eiro katru mēnesī. Gribētos arī atdevi no valsts. Jāsāk strādāt pie Eiropas Savienības daudzgadu budžeta, lai mēs kārtējo reizi nepaliktu pabērna lomā. Tāpat runāt ar bankām, lai nāk pretī zemniekiem,” teica Lauris Ikaunieks. Tikmēr Valsts prezidents iestarpināja, ka vispirms jāpanāk, lai Eiropas Savienības budžetā finansējums lauksaimniecībai paliktu kā atsevišķa budžeta sadaļa, nevis apvienota ar kohēzijas sadaļu. Tomēr valstiski prioritāras ir divas lietas – konkrēts atbalsts lauksaimniekiem un finansējums lauksaimniecībai 2028.–2035. gadam, teica Edgars Rinkēvičs.
Sarunā ar presi Lauris Ikaunieks pauda gandarījumu, ka valsts augstākā amatpersona patiešām interesējas, kas notiek uz lauka, daudz jautāja, viņš pauda arī cerību, ka šī saruna vainagosies ar labu rezultātu. “Zemnieki darīs visu, ko varēs, zemnieki neatstās ražu uz lauka,” teica lauksaimnieks. Viņš runāja arī par sabiedrības nevēlēšanos saprast, kas notiek lauksaimniecībā, un aicināja tos, kas raksta komentārus, atbraukt un palīdzēt zemniekam. “Iedosim lāpstu un iztīrīsim meliorācijas drenāžu sistēmu. Nav problēmu, bet, ja tā lietus ūdens ir tik daudz, tad to nevar paņemt nekādas drenāžu sistēmas. Komentēt lietas, kuras nesaprot, – tas ir visvienkāršāk,” teica Lauris Ikaunieks.
Tāpat viņš aicināja kontrolējošās valsts iestādes ļaut lauksaimniekiem strādāt, šobrīd visi spēki un laiks atdoti ražas glābšanai, tāpēc zemniekam nav vajadzības sēdēt un rakstīt papīrus.
Jāiestarpina, ka pēc valsts iestāžu aplēsēm lietavu nodarītie zaudējami lauksaimniekiem ir jau 94 milj. eiro (tā ir šīs nedēļas statistika), un tie būs vēl lielāki, jo postījumu apzināšanās turpinās.
Edgars Rinkēvičs pēc vizītēm zemnieku saimniecībās atzina: “Šodien apspriestais ar lauksaimniekiem, kā arī redzētais tīrumos un pļavās, liecina, ka ir jāņem vērā laika apstākļu ilgtermiņa ietekme. Laika apstākļu radītie postījumi ietekmēs ne tikai šīs sezonas ražas apjomu un kvalitāti, bet arī turpmāko ražas ciklu kopumā. Šī gada klimatiskie apstākļi apdraud lauksaimnieku spējas izpildīt uzņemtās saistības – neatkarīgi, vai tās būtu līgumiskās saistības ar sadarbības partneriem vai kredītiestādēm. Visām iesaistītajām pusēm ir jāstrādā, lai rastu ilgtermiņa risinājumu, izmantojot pieejamos resursus un instrumentus, – ir nepieciešama gan birokrātijas mazināšana no lauksaimniecību pārraugošo institūciju puses, gan plašāka platību apdrošināšana, gan pretimnākošāka attieksme no bankām.”
Raksts tapis sadarbībā ar laikraksta “Rēzeknes Vēstis” kolēģiem.
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Ilzes Sondores foto