Rēzeknē atklāj izstādi par grāmatniecības darbiniekiem

Sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” 5. augustā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” atklāšana, pulcējot gan vēstures, gan literatūras entuziastus.
Izstādes pamatideja – akcentēt grāmatas nozīmi latviešu rakstu kultūras saglabāšanā un attīstībā, iezīmējot Latvijas vēsturisko novadu grāmatniecības darbinieku lomu un ieguldījumu grāmatu un zināšanu izplatībā. Izstādes uzmanības centrā ir sešas grāmatniecības nozarei piederīgas personības, katra pārstāv kādu no sešiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. Latgali izstādē pārstāv Andrivs Jūrdžs (1845–1925), latgaliešu rokraksta grāmatniecības darbinieks, personiskās bibliotēkas īpašnieks, grāmatu iesējējs, dzejnieks. Kamēr Kurzemē un Vidzemē attīstījās nacionālā grāmatniecība, Andrivam Jūrdžam Latgalē nācās cīnīties par latgaliešu rakstu valodas un literatūras saglabāšanu – laikā no 1865. līdz 1904. gadam, kad valdīja pilnīgs latīņu burtu aizliegums.
Izstādes atklāšanas pasākumā apmeklētājus uzrunāja Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Ilona Girucka, izceļot Andriva Jūrdža nozīmīgo ieguldījumu grāmatniecībā, un pastāstīja arī par bibliotēkas iesaisti ciklā “Latviešu grāmatai 500” gadu gaitā, organizējot tematiskas izstādes, pasākumus un dažādas aktivitātes (viens no spilgtākajiem piemēriem – akcija “Grāmatu stāsti”, kuras laikā saņemts īpaši liels skaits personīgo stāstu par katra dzīves īpašajām grāmatām).  
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta nozaru informācijas eksperte, viena no izstādes veidotājām Elita Vīksna dalījās ieskatos par izstādes tapšanu un paskaidroja, kāpēc izstādē izceltas tieši šīs sešas personības, un sniedza padziļinātu informāciju par katru no tām, tāpat pievērsa uzmanību tam, ko šajā izstādē apmeklētājs neredz, proti, aizkulisēm, pētniecības darba apjomam, kā arī vēsturiskajiem kontekstiem, kas veidojuši izstādes saturu un struktūru, taču nav tieši redzami ekspozīcijā.
Pasākuma noslēgumā ar lekciju uzstājās valodniece, kultūrvēsturniece un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Lidija Leikuma, kura sniedza ieskatu latgaliešu grāmatas vēsturiskajā attīstībā, sākot ar 1753. gadu, kad iznāca pirmā zināmā grāmata latgaliski, līdz pat mūsdienām. Viņa stāstīja par latgaliešu valodas izcelsmi un attīstību, latgaliešu izdevniecību darbību, nozīmīgākajiem izdevumiem un grāmatām latgaliešu valodā, kas kļuvušas par būtisku daļu ne tikai reģionālajā, bet arī visas valsts kultūras mantojumā. Profesore uzsvēra latgaliešu rakstītā vārda nozīmi identitātes, valodas un kultūras saglabāšanā cauri laikmetiem. Pateicoties L. Leikumai, pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja paturēt rokās un apskatīt vairākas senas, retas un vērtīgas grāmatas, piemēram, pirmo grāmatu latgaliešu valodā “Evangelia toto anno”, katehisma atspoguļojumu “Wyssa mocieyba katoliszka”, kā arī rokrakstu literatūras grāmatu, kas tapusi latīņu drukas aizlieguma laikā.
Rēzeknes Centrālā bibliotēka sirsnīgi pateicas Elitai Vīksnai par vērtīgo ieguldījumu izstādes tapšanā un iedvesmojošo stāstījumu tās atklāšanā, profesorei Lidijai Leikumai – par dziļo ieskatu latgaliešu grāmatniecības vēsturē un valodā un iespēju klātienē iepazīt unikālus izdevumus, kā arī visiem pasākuma apmeklētājiem – par interesi, līdzdalību un kopīgi radīto īpašo gaisotni, godinot latviešu grāmatas bagāto mantojumu.
Izstāde būs apskatāma līdz 5. septembrim, un aicinām izmantot iespēju iepazīt šo nozīmīgo latviešu grāmatniecības vēstures posmu, informē Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vecākā bibliogrāfe Sanita Aļberhta.

Foto - profesore Lidija Leikuma rāda unikālās latgaliešu grāmatas