Ludzas Novadpētniecības muzejā jauns apskates objekts – “Melnā pirts”

Vasaras saulgriežu maģiskajā laikā, kad zāles tvanīgi smaržoja un gaisā virmoja vasaras pilnbrieda spēcīgā Saules enerģija, Vitas Rudušas kokles skaņām aizķerot sirds balss stīgas, viedā pirtniece Ingūna Rauda svinīgi atvēra Ludzas Novadpētniecības muzeja Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļas jaunā apskates objekta “Melnā pirts” durvis.
Nu Ludzas muzeja brīvdabas teritorija ir kļuvusi bagātāka par vēl vienu Latgales sētai tik raksturīgu ēku. Vēsturiski pirts ir bijusi viena no vissenākajām latviešu celtnēm. Uz muzeja brīvdabas teritoriju pārvestā “Melnā pirts” ir 20. gadsimta sākuma guļbūves ēka ar priekšnamu. Tā ir atvesta no Ludzas novada Istras pagasta Joničkiem, Kurmīšu mājām. Šī ēka muzeja krājumā nonākusi kā dāvinājums, tāpēc par dāsno sirdi jāpateicas ēkas īpašniekam Vladimiram Uļjanovskim, kurš kopā ar muzeja ļaudīm (vislielāko darbu ieguldījuši A. Matisāns un O. Pikaļovs) ir radījis iespēju visiem muzeja apmeklētājiem iepazīt novada vēsturisko mantojumu.
Pirts mūsu senčiem bija īpaša un nozīmīga vieta visas dzīves garumā, tāpēc ar to saistīti daudz un dažādi ticējumi. Tā, piemēram, pirtī nedrīkstēja bārties, spļaut un lādēties, lai nepiesauktu nelabos garus. Arī pirts slotai pēc mūsu senču uzskatiem piemitušas burvestības spējas. Kāds sens ticējums vēsta, ka Zaļās ceturtdienas vakarā jāstaigā pa pirti, klēti u. c. saimniecības ēkām un ar pirts slotu jādauza gar sienām, tad dabūšot visādus labumus.
Dodoties izzināt Latgali un tās kultūrvēsturisko mantojumu, aicinām paciemoties arī Ludzas Novadpētniecības muzejā!
LdNM izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Aina Loseviča