Intervijas

Nedaudz dīvains virsraksts intervijai? Kāpēc šķūnis? Kas tur īsti ir aiz tā šķūņa – biešu lauks vai govju ferma? Varbūt ceļa gals vai, gluži otrādi, pagrieziens? Ja gribat zināt, dodieties paši lūkot. Tieši tāpat, kā to gadu gadiem dara Kārlis Podinskis un kompānija, kurus vieno vaļasprieks un cieša pārliecība, ka pasaulē nav labāka un uzticamāka sabiedrotā kā motocikls “Jawa”. Jā, tas pats padomju laiku jauniešu no sirds dziļumiem kārotais braucamais.

Monvīds Švarcs pašvaldībās strādā kopš 1994. gada. Viņš vadīja Gaigalavas pagasta padomi, Rēzeknes rajona padomi, bet no 2009. gada vada Rēzeknes novada domi. Monvīds Švarcs ir piedzīvojis vairākas pašvaldību reformas un šodien lūkojas ar bažām uz valdības lēmumiem, kas ir vairāk populistiski, nevis attīstību veicinoši...

Kad iestājies astronomiskais rudens, tad rokas stiepiena attālumā jau ir arī Skolotāju diena, ko šogad atzīmēsim 4. oktobrī. Par skolotājas darbu aicināju pastāstīt ilggadējo pedagoģi LĪVIJU SMIRNOVU, kuras darba mūžs aizritējis Rēzeknes novada Rikavā. No 1975. līdz 1980. gadam bijusi Rikavas bērnudārza audzinātāja, bet no 1980. gada līdz 2019. gada 29. augustam Rikavas pamatskolā (pirms tam – Rikavas astoņgadīgā skola) mācījusi latviešu valodu un literatūru, kristīgo mācību un ētiku. Pērn skola tika slēgta nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ, un Līvija devās pensijā...

Daugavpils Reģionālās slimnīcas mediķe Raminta Kiseļova atzīta par Latvijas labāko vecmāti pacientu balsojumā “Gada balva medicīnā 2019”. Raminta stāsta “Vietējai Latgales Avīzei”, ka bērna piedzimšana ir liels brīnums...

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” atgādina pašvaldību virsuzdevumu, kurš ir – strādāt iedzīvotāju labā. Vaivods lepojas ar Līvānu novada cilvēkiem, kuri Latgalē saņem lielāko vidējo algu, ar veiksmīgiem uzņēmumiem un Latvijas eksporta flagmaņiem...

Šī mūžīgā paaudžu mijiedarbība, atbalsošanās… Cik svarīgi ir dzīves ceļā sastapt īstos cilvēkus, kas pamana dzirksti, ar savu piemēru iedvesmo un rada jaunu – gan mākslinieku, gan paaudzi. Tikpat svarīgi ir jaunajam prātam vēlēties un spēt apstāties un ieskatīties aizejošās paaudzes sejas vaibstos (to Tatjana ne tikai prot, bet arī ir iemūžinājusi).

“Esmu Justs Ribinickis no Preiļiem,” viņš stādās priekšā. Patiesībā tāda iepazīstināšana vajadzīga vecāka gadagājuma lasītājiem un tiem, kuri dzīvo tālāk par Preiļu novadu. Daudziem vietējiem, lielākoties jauniešiem, Justs labi zināms, īpaši saistībā ar dažādiem kultūras pasākumiem, koncertiem un tā tālāk. Kāpēc intervija šoreiz ar viņu?

Iesoļojot Dzejas dienu mēnesī, kas vienlaikus ir arī jaunā mācību gada sākums, uz sarunu vēlējos aicināt kādu radošu personību. Tā kā zināju, ka RASMA SVIKLE-POPOVA, kura ir Līvānu novada pedagoģe, raksta dzeju un gada sākumā prezentēja savu pirmo dzejas krājumu, jau kādu laiciņu feisbukā biju pamanījusi Rasmas uzņemtās fotogrāfijas, kurās viņai allaž meistarīgi izdodas notvert dabas nianses, tad bija skaidrs, ka ir īstais laiks mūsu sarunai.