Piektdiena, 19.jūnijs
Vārda dienu svin: Nils, ViktorsKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Pēc piecu gadu restaurācijas, ko veica restaurators Vilnis Gavars, Beresnes Sv. Annas katoļu baznīcā ir atgriezies greznais baroka stila feretrons – divpusējs altāris, kas tapis 1899. gadā.
12. aprīlī ar sirsnīgu pasākumu un skatītāju pilnu zāli Līksnas amatierteātris “Maskas” atzīmēja savu 45 gadu jubileju, pulcējot gan bijušos dalībniekus, gan draugus.
Teātra saknes Līksnā meklējamas vēl senāk – jau 1922. gadā tika iestudēta Rūdolfa Blaumaņa luga “Ļaunais gars”. Savukārt kolektīva mūsdienu ceļš sākās 1980. gadā ar skečiem padomju ideoloģijas garā. Šobrīd teātri jau 13 gadus vada aktieris un režisors Māris Korsiets, kurš pats pārcēlies uz dzīvi Līksnā un teātri sauc par savu otro ģimeni.
Sacensības tika organizētas ar mērķi sekmēt skolēnu interesi par inženiertehniskajām profesijām, pilnveidot bērnu un jauniešu vispārējās un speciālās tehniskās zināšanas un prasmes, kā arī veicināt izglītības iestāžu LEGO robotikas pulciņu sadarbību un popularizēt LEGO robotiku bērnu un jauniešu vidū.
Zilupes iedzīvotāju konsultatīvās padomes Facebook kontā “Zilupe bez filtra” atrodama apsveicama ziņa: “Lieldienu priekšvakarā Zilupes iedzīvotāju padome kopā ar aktīviem iedzīvotājiem organizēja vietējās kapsētas sakopšanas dienu.
Apvienojot spēkus, mums izdevās sakopt teritoriju un izvest sakrājušos atkritumus, lai svētvieta sagaidītu Lieldienas tīra un sakopta.
Lieldienās Ludzas novada Pušmucovā skanēja vietējā etnogrāfiskā ansambļa “Olūti” četrdesmit piektajai dzimšanas dienai veltīts koncerts, raksta lsm.lv. Šo gadu laikā mainījies dziedātāju sastāvs, taču nemainīga ir palikusi mīlestība uz savā novadā pierakstītajām dziesmām latgaliešu valodā.
18. aprīlī darba vizītē Latviju apmeklēja ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens (Christophe Hansen). Komisārs pauda vēlmi apmeklēt Latgali – Latvijas un ES pierobežu ar agresorvalsti.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki veic pētījumu par Latvijas Ornitoloģijas biedrības izsludināto “Gada putnu 2025” – mājas strazdu (Sturnus vulgaris). Tādēļ ir ļoti liels lūgums ziņot Oskaram Keišam (oskars.keiss@lu.lv; tālr. 29236300) par novērotiem mājas strazdiem ar gredzenu uz kājas.
Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas flautas un saksofona spēles audzēkņi ļoti veiksmīgi startēja IX Latgales mūzikas skolu izglītības programmu Pūšaminstrumentu spēle un Sitaminstrumentu spēle audzēkņu konkursā, kas notika 8. aprīlī. Liels prieks par skolas audzēkņu panākumiem un labu novērtējumu konkursā.
Preiļu Galvenajā bibliotēkā Bērnu literatūras nodaļā februārī un martā bija skatāma Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājas Marijas Briškas smalkā porcelāna leļļu kolekcijas (ar sertifikātiem) izstāde. Noslēguma pasākumā “Klusējošais lelles stāsts”, kas notika 28. martā, viņa pastāstīja, ka ir dāvinātas 98 lelles. Draugi saveduši tās no daudzām valstīm – no Vācijas, Spānijas.
Hokeja komanda “Rēzeknes BJSS/Lūši” no Baltijas Bērnu hokeja līgas (Baltic kids hockey league), U-11 piektā sabraukuma Tallinā 5. un 6. aprīlī mājās atveda sudraba godalgu U-10 grupā. Cīnoties finālspēlē ar mājiniekiem HC “Panter” U-11, pamatlaikā rezultāts bija (1:1), bet bullīšos lielāka veiksme uzsmaidīja mājiniekiem.
Rezultāti kopumā: 1. vieta – HC “Panter”; 2. vieta – “Rēzeknes BJSS/Lūši”; 3️. vieta – HC “Viper”, 4️. vieta – HC “Ventspils”; 5. vieta – HC “Prizma”; 6. vieta – “Hockey Planet”; 7️. vieta – HC “Klaipeda”; 8️. vieta – “Luvian Kiekko-8️2”.
