Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


Preiļu novada pašvaldībā ievēl otro vietnieku 

Preiļu novada deputāti septembra sēdē deputāti Marutu Plivdu ievēlēja par priekšsēdētāja otro vietnieku.
Pašvaldības mājaslapā www.preili.lv teikts: “Izvērtējot priekšsēdētāja vietnieka pienākumus un darba apjomu, domes priekšsēdētājs šajā sēdē virzīja priekšlikumu atjaunot vadības modeli ar diviem vietniekiem – vienu infrastruktūras jautājumu jomā un otru kultūras un labklājības jomā.” 

 

Līksnas pagastā atklāta Augstsprieguma tīkla stacija

25. septembrī Augšdaugavas novada Līksnas pagastā tika atklāta trešā un noslēdzošā sinhronā kompensatora stacija Latvijā, kas ir daļa no Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropu. Šādi kompensatori nodrošina inerci un stabilu frekvenci tīklā, kas īpaši svarīgi atjaunīgās enerģijas pieslēgšanai. Baltijā uzstādīti deviņi kompensatori – katrā valstī trīs.

Rēzeknē aizvadīta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konference

23. un 24. septembrī Rēzeknē norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu konference “Bibliotēka kā kopienas centrs un integrāciju veicinoša tikšanās vieta” (Library as a Community Centre and a Meeting Place Promoting. Integration). Divas dienas tās gaitā aktīvi iesaistījās arī Rēzeknes pilsētas Centrālās un filiāļbibliotēku pārstāvji.

Rēzeknes novada pārstāvji apmeklēja Horvātiju projektā “Eiropas ekosfēra”

Projekta “Eiropas ekosfēra – jauniešu kopienas noturības veicināšana saiknē ar dabu”, kurā piedalās astoņas valstis (Latvija, Spānija, Serbija, Itālija, Slovēnija, Horvātija, Grieķija un Portugāle), no 18. līdz 21. septembrim aktivitātēs Pregradā, Horvātijā piedalījās arī Rēzeknes novada pārstāvji. Dalībnieki pētīja mitrāju ekosistēmu svarīgumu, veica dabas izglītības aktivitātes un atbalstīja dabas daudzveidības aizsardzības mērķus.

Lapas