Sestdiena, 18.jūlijs
Vārda dienu svin: Rozālija, Roze
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Latvijas administratīvā iedalījuma kartē Ludzas novads stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem, un šis izvietojums iedzīvotājiem ir jūtams ikdienā. No Ruskulovas ziemeļos līdz Meikšāniem dienvidos ir gandrīz 100 kilometri. Novadā ir 22 pagasti un trīs pilsētas, tāpēc ne visiem iedzīvotājiem valsts un pašvaldības pakalpojumi ir sasniedzami vienkārši un ātri.
Lai mazinātu birokrātisko slogu un padarītu pakalpojumu saņemšanu lauksaimniekiem vienkāršāku, biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) un Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsākuši ciešu sadarbību informācijas apmaiņā. Šī iniciatīva ļauj abām iestādēm efektīvāk apstrādāt datus, novēršot nepieciešamību klientiem atkārtoti iesniegt dokumentus, kas jau ir iestāžu rīcībā.
24. janvārī norisinājās Krāslavas novada atklātais zemledus makšķerēšanas festivāls “Dagdas zelta loms 2026”. Festivālā piedalījās 117 dalībnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās, un katrā no tām tika apbalvoti pirmo četru vietu ieguvēji.
25. janvārī Lūznavas muiža pārtapa par izsmalcinātu satikšanās vietu mūzikai, garšām un labiem darbiem, jo šeit norisinājās pirmais “Neparasto garšu ceļojums”, kura mērķis bija vākt līdzekļus, lai Lūznavas muižu padarītu pieejamāku personām ar funkcionāliem traucējumiem.
“Šī ziema ne tikai iepriecina mūs ar sniegu un skaistumu, bet arī rada papildu darbu gan par sniega tīrīšanu atbildīgajiem dienestiem, gan vienkāršajiem lauku iedzīvotājiem. Daudzi sūdzas par neiztīrītajiem posmiem, bet tik patīkami redzēt, ka vēl ir cilvēki, kas sāk ar mazumiņu – ņem rokās lāpstu un rīkojas sabiedrības labā. Kā piemēru gribas minēt un pateikties mūsu Rēzeknes novada Silmalas pagasta Baļucku sādžas iedzīvotājiem Vladimiram Sopko un Jekaterinai Žuravļovai.
Patiesā ziemas pasakā savu simto dzimšanas dienu 19. janvārī sagaidīja Lazdukalna pagasta iedzīvotāja Valentīna Dreimane. Apaļajā jubilejā simtgadnieci sveikt bija ieradies arī Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks.
26. janvārī sociālās aprūpes centrā “Aglona” valdīja īpaši svinīga un sirsnīga noskaņa, jo tika atzīmēta Annas Lukaševičas 90 gadu jubileja. Jubilāri sveica radinieki, kaimiņi, kā arī sociālā darbiniece Ārija Perševiča, pasniedzot pašvaldības Pagodināšanas rakstu, kas apliecina cieņu pret viņas dzīves ieguldījumu.
2025. gada nogalē Preiļu novada būvvalde apstiprināja SIA “ALPS ainavu darbnīca” izstrādāto tehnisko dokumentāciju projektam “Terapeitiskā dārza izveide Preiļos”. Tas paredz Labklājības pārvaldes piegulošās teritorijas Aglonas ielā 1a labiekārtošanu, radot estētisku, funkcionālu un pieejamu vidi Dienas aprūpes centra (DAC) un specializēto darbnīcu klientiem.
Preiļu 1. pamatskolas 9.b klases audzēknis Artis Groza ir ieguvis diplomu par 5. vietu Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas rīkotajā konkursā “STEM Advent 2025”, kas risinājās aizvadītā gada nogalē no 1. līdz 24. decembrim.
Līvānu novada kultūras centrā pulcējās vieskolektīvi no visdažādākajām Latgales pilsētām mazākumtautību kolektīvu 12. Tautas dziesmu festivālā “Pilna dziesmu vācelīte”, lai kopīgi ieskandinātu Teņa dienu un ziemas vidu.
