Ceturtdiena, 25.jūnijs
Vārda dienu svin: Maiga, MilijaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ir aizvadītas pirmās jaunievēlēto pašvaldību domju sēdes. “Vietējā Latgales Avīze” lūkoja, kam Latgales deputāti ir uzticējuši veidot pilsētas vai novada četru gadu nākotni...
Pasaules Dabas Fonda un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētā konkursa
Ārijs Vucāns no 1. jūlija vada apvienotā Preiļu novada domi. “Vietējā Latgales Avīze” uzaicināja priekšsēdētāju uz pirmo iepazīšanās interviju...
Gan pagājušajā gadā, gan šogad Preiļos – Liepu, Celtnieku un citās ielās – dzīvokļos aukstā ūdens krānos parādījās brūns ūdens. Iedzīvotāji sociālajos tīklos liek fotogrāfijas ar ūdens pudelēm un vannām, kas piepildītas ar brūnu ūdeni. «Vietējā Latgales Avīze», vērojot, kā notiek maģistrālā ūdensvada tīkla skalošana Celtnieku ielā, jautāja SIA «Preiļu Saimnieks» Ūdensapgādes un kanalizācijas daļas vadītājam Aleksandram Lapuham un valdes loceklim Jānim Mūrniekam, kāpēc aukstais ūdens ir brūns...
Līgo svētki Latvijā vienmēr ir ļoti gaidīti, tāpēc tiem noskaņojamies mierpilni un priecīgi. Taču šogad šo svētku priekšvakarā sabiedrībā, sevišķi Sēlijas pusē, galvenā sarunu tēma bija nevis Jāņu siers un Līgo vainags, bet gan Satversmes tiesas lēmums par Ilūkstes novada pievienošanas Augšdaugavas novadam atzīšanu par neatbilstošu Satversmei. Kāpēc tā?...
1. jūlija rītā Preiļu novada domes zālē notika apvienotā Preiļu novada domes pirmā sēde, un par domes priekšsēdētāju vienbalsīgi – ar 15 balsīm «par» – ievēlēja Āriju Vucānu, Preiļu uzņēmēju un bijušās Preiļu novada domes deputātu...
Riebiņu novada Stabulnieku pagasta ZS “Kaupēri” siera meistare Maruta Anusāne trešdien, kad notika saruna, uz Preiļiem atveda 20 siera rituļus. Klasiskais baltais siers, siers ar ķimenēm, ceptais siers... – šos un citus sierus pircēji izpērk dažās stundās. Garšīgi, noteica kāda sirmgalve, ieliekot tašiņā sieru ar ķimenēm...
Pirms daudziem gadiem Daugavpils pusē ciemojās kāda sadarbības projekta partneri somi, un, nogaršojuši Latgalē brūvētu alu, atzina, ka tam ir prieka putas.
Lolitai no Daugavpils ir 55 gadi, viņa izaudzinājusi trīs bērnus un vairāk nekā 30 gadus nostrādājusi Daugavpils Universitātē. Viņa ir pedagoģijas doktore, Fizikas un matemātikas katedras docente, kura savu dzīvi ir veltījusi dabaszinātņu izglītības uzlabošanai.
15. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja kritērijus par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē un noteica, ka no jaunā mācību gada pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolās ņems vērā izglītības iestādes kvalitātes rādītājus...
