Pirmdiena, 22.jūnijs
Vārda dienu svin: Laimdots, Laimiņš, LudmilaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
7. oktobrī Latgales Kultūrvēstures muzejā pulcējās interesenti, lai piedalītos projekta “Antoņinas Masiļūnes grāmatas “Povuoru gruomota” redizains un atkārtota izdošana nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai” izdevuma “Povuoru gruomota” prezentācijā.
“Lai tās atkal varētu skanēt, lielu paldies sakām ērģeļu restauratoram Jānim Pelšem, daudzajiem atsaucīgajiem ziedotājiem un, protams, pateicība Dievam, kas kārto visas lietas mums apkārt!” tā savā Facebook kontā raksta Pušmucovas baznīcas ērģelniece Ināra Dovgiallo.
Ezeros ielaisti teju 35 000 zandartu mazuļu
Ludzas novadā ir vairāk nekā 100 dažādu ezeru, un, lai tie kļūtu makšķerniekiem, zvejniekiem, kā arī tūristiem pievilcīgāki, šogad ar Zivju fonda atbalstu šeit īstenoti trīs nozīmi projekti. To vidū vairākiem ezeriem izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi, iegādāts aprīkojums kontroles pasākumiem, kā arī nupat Nirzas, Cirmas un Zvirgzdenes ezerā ielaisti teju 35 000 zandartu mazuļu.
Piedalījās Dienvidlatgales reģiona biedrību pārstāvji
Satversmes tiesa septembrī atteica ierosināt lietu pēc Daugavpils domes pieteikuma
Daugavpils dome atkārtoti Satversmes tiesā apstrīdējusi likumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu.
Viņām patīk Latvijas cilvēki un garšo pelēkie zirņi
Krāslavas šūšanas uzņēmums “Nemo” rada darbavietas arī Ukrainas bēgļiem. “Vietējā Latgales Avīze” uzrunāja ukrainietes Valentīnu, Larisu un Viktoriju, kuras šovasar pievienojās “Nemo” saimei.
Viņas ir atbraukušas no Harkivas apgabala. Šobrīd tur ir liela postaža, to radījis Putina karš Ukrainā.
23. septembrī Preiļu pamatskolas zālē pulcējās senioru deju kolektīva “Brūklenājs” dejotāji, lai izvērtētu 20 gados paveikto, dejotu un priecātos par draugu, atbalstītāju un viesu sirsnīgajiem apsveikumiem.
1. oktobrī, kad visa Latvija vēlēja jauno Saeimu, Preiļos, Raiņa bulvārī un Andreja Paulāna ielā, notika Rudens gadatirgus.
28. septembrī Preiļu biedrībā “Mūsmājas” notika Miķeļdienas pasākums “Ziedošās sēkliņas”.
Preilēnieši dalījās ar saulespuķu, ķirbju u.c. sēkliņās un puķēm, kas šovasar izlolotas no citām sēkliņām. Tāpat varēja pacienāties ar pašu izlolotu ogu un ābolu ievārījumu, ceptu cepamķirbi, bišu savākto medu, lauku tējām un citiem gardumiem.
Pasākuma dalībnieces atzina, ka šovasar saulespuķes izstiepušās vairākus metrus garas, arī ķirbji auga griezdamies, un tie, tāpat kā citas dārza veltes, salikti burciņās ar vasaras garšu.
Vēsturiskā “Tipogrāfijas” ēka atdzimusi pašvaldības projektā
