Eiropas pēdas latgaliešos. Zane Praņevska: “Eiropas projekts var būt sākums kaut kam nozīmīgākam”
Zane Praņevska amatniekus un mājražotājus apvienojusi Latgales tematisko ciemu biedrībā
Ceturtdiena, 05.februāris
Vārda dienu svin: Agate, Selga, Silga, SinilgaBiedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka noslēdzies iniciatīvas pirmais posms, kurā sabiedrībai tika dota iespēja pievienoties tiesiskai prasībai par nelikumīgi iekasētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanu. Pirmā posma mērķis bija uzsākt iniciatīvu un nodrošināt iespēju noslēgt Līgums par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu (cesijas līgumu) arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas izmantot e-parakstu vai SmartID. Cilvēku vēlme atbalstīt iniciatīvu galu gala izvērtās tik liela, ka visiem piedāvāt Līguma parakstīšanas iespējas nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Tādēļ turpinām to darīt – izsludinot iniciatīvas otro posmu.
Pirmajā posmā iniciatīvas komanda apmeklēja Latvijas valstspilsētas un vairākus novadu centrus, organizējot klātienes tikšanās, konsultācijas un Līgumu parakstīšanas vietas. Šo tikšanos mērķis bija nodrošināt līdzdalību ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai digitālās pratības. Daudzviet norisinājās sarunu maratoni dienas garumā, kuru laikā cilvēki ieradās pat no kaimiņu novadiem.
Pirmā posma rezultāti vieš lielu cerību
Pirmā posma rezultāti apliecina, ka interesi un sabiedrības atbalstu šim jautājumam nav iespējams ignorēt. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits iedzīvotāju – vairāk kā 60 000 mājsaimniecību un komercuzņēmumu no visiem reģioniem, tostarp daudz pensionāru, kuri visvairāk izjutuši OIK ietekmi uz ikmēneša tēriņiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Zane Praņevska amatniekus un mājražotājus apvienojusi Latgales tematisko ciemu biedrībā
Krāslavas šūšanas uzņēmums “Nemo” lepojas ar 50 gadu garu vēsturi un daudzām darbinieku paaudzēm un dzimtām. Vieni ar savu darbu šo uzņēmumu popularizēja pašos pirmsākumos, citi jau ir “Nemo” vizītkarte šajā – 21. gadsimtā. Pateicoties SIA “Nemo” īpašnieces un valdes priekšsēdētājas Ingas Zemdegas-Grāpes ierosinājumam, “Vietējā Latgales Avīze” visu gadu stāstīs par uzņēmuma cilvēkiem.
21. oktobrī norisinājās konkurss vidusskolēniem “Ar sirdi Rēzeknes novadā”. Šoreiz savas zināšanās par Rēzeknes novadu pārbaudīja sešas vidusskolu komandas – Dricānu vidusskola, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola, Nautrēnu vidusskola, Maltas vidusskola, Kaunatas vidusskola un Viļānu vidusskola.
21. oktobrī jau astoto reizi ARPC “Zeimuļs” notika Latgales jauno šaha amatieru čempionāts. Šogad sacensībās piedalījās gan mājinieki, gan dalībnieki no Daugavpils, Jēkabpils un Maltas. Trijās vecuma grupās pie rūtainajiem galdiņiem sēdās sešdesmit astoņi Austrumlatvijas reģiona jaunie censoņi.
Iekšlietu ministrijas 2022. gada atklātā čempionāta sacensībās šaušanā, kas norisinājās 21. oktobrī Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra šautuvē, sešu izlašu konkurencē Valsts robežsardzes (VRS) izlase ieguva divas zelta un divas bronzas godalgas.
Sacensībās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – 66 cilvēki, 34 komandas
Projektā kopumā piedalās ap 60 dalībniekiem no dažādām Latgales mācību iestādēm
Preiļu 1. pamatskolas un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas “Saules skola” absolvente preilēniete Kitija Kozule pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursa “WorldSkills 2022 Special Edition” prasmju konkursā “Skatlogu noformēšana” izcīnīja bronzas medaļu jeb 3. vietu. K. Kozule ieguva 711 punktus, sacenšoties ar astoņiem konkursantiem no Francijas, Ķīnas, Zviedrijas, Singapūras u.c. valstīm.
Šogad tam ir jau 27. gadagājums kopumā un 20. – izdevniecībā veidots. 12 autori izteikuši savas izjūtas, atmiņas un pārdomas dzejas, prozas veidā – Ilze Keiša, Jūlijs Trops, Lilija Limane, Helēna Kulincāne, Romons Spaitāns, Voldemārs Vogulis, Rūdolfs Linužs, Ernests Vilcāns, Pīters Meikstums, Imants Zeltiņš, Oskars Seiksts. Patīkami, ka publicēta arī viena luga, – tās autors Andris Pelšs, luga “Ruņcs de Muris” radusies Brāļu Grimmu iespaidā. Savukārt rakstnieka Jāzepa Kindzuļa piemiņai publicēts viņa stāsts “Ar krystu pret kristu”, kas tika izdots Rēzeknē 1931.
Ar ceriņziedu vāku ceļu pie lasītājiem sācis jaunais “Tāvu zemes kalendars” 2023. gadam – kultūrvēsturiska un literāra gadagrāmata, kas ir senākais šāds izdevums Latvijā, – kopumā jau 84. gadagājums, bet 33., kuru sarūpējusi Latgales Kultūras centra izdevniecība.
273 lappusēs lasītāji aicināti latgaliešu rakstu valodā lasīt par latvāņu ienākšanu Latvijā (autore Laimdota Ivanova), par Malnavas tehnikumu (Andrejs Bilinskis) un zemnieka palīgu – elektrisko ganu (Leonards Rakickis). Nodaļā “Medicīna” Pīters Akuls raksta par migrēnu, bet Pīters Turkopuls – par varžacīm un higiēnu.
