Sestdiena, 14.marts
Vārda dienu svin: Matilde, Ulrika
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Šogad vasara padevusies silta un saulaina, tāpēc vairāk gribētos būt pie dabas un tās norisēs. Tā kā vasarā gotiņas dod visvairāk piena, 12. jūlijā Preiļu novada Pensionāru biedrībā nobrieda ideja veidot pasākumu “Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti mazgāju...”.
15. jūlijā notika ekspedīcija–ceļojums “Pa Agneseitis pādim”, veltīta rakstnieces Veronikas Tenčas-Goldmanes dzīvē liktenīgajām vietām. Tajā piedalījās 19 interesenti, tostarp rakstnieces meita Ināra Paiča ar dzīvesbiedru Juri no Kuldīgas, savu Latgales sakņu pētnieki Jānis Jaudzems, Līga Tulinska, grāmatas “Pastareite” “krustmātes” – Maruta Latkovska un Lidija Leikuma un citi interesenti. Ekspedīciju organizēja Maltas vēstures muzejs un vadīja Silvija Pīgožne.
14. jūlijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā tikās ar karavīriem, kuri drīzumā dosies veikt dienesta pienākumus NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā.
Svinīgajā pavadīšanas ceremonijā karavīri tradicionāli no aizsardzības nozares vadības saņēma ceļamaizi – Latvijas karogu un rudzu maizes klaipu.
Trīs dienas – 14., 15. un 16. jūlijā – krāslavieši, uzaicinot arī ciemiņus, svinēja savas pilsētas Krāslavas 100. dzimšanas dienu.
Pirmā svētku diena bija atvēlēta dzejniekiem (veltījumus pilsētai poēzijas valodā lasīja Krāslavas novada dzejnieki), mūziķiem (novadnieki satikās vakara koncertā) un sportistiem (krāslavieši spēlēja futbolu, pludmales volejbolu, 3x3 basketbolu, sacentās laikmetīgajās dejās un ielu spēlēs). Dienas izskaņā varēja iesaistīties kvartāla “Ielas kaķis” radošajās aktivitātēs.
Vasaras pilnbriedā Riebiņos savu skaisto 90 gadu jubileju svinēja Pēteris
Pienācīgi pabaroti augi ir izturīgāki pret dažādām slimībām. “Tomāti un sevišķi gurķi aug lieli un ražo vareni, un tiem ir liels barības vielu patēriņš. Tāpēc tie daudz jābaro,” skaidro dārzeņu audzētāja Rita Staško. Vislielākie izēdāji ir gurķi, sevišķi jaunās, modernās šķirnes, kas ražo izcili bagātīgi – pa diviem trim gurķīšiem padusītē.
Kopš 2017. gada Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā uzņēmīgajiem un rosīgajiem “Pats savam saimes galdam” atbalstīti kopā 112 bezpeļņas organizāciju dārzkopības projekti. Tajos iesaistījās 3515 mājsaimniecības un tajās – 13 170 iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem.
Pēdējā laikā novērojama alkšņu lapu brūnēšana, ko izraisa alkšņa zilā lapgrauža un alkšņa zaļā lapgrauža kāpuri. Kokiem tas nekaitē, un meža īpašniekiem, pamanot alkšņu lapu bojājumus, nav nepieciešams veikt aizsardzības pasākumus.
Jau šodien jaunieši, kuri pabeiguši devīto klasi, var pieteikties Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centrā četrās izglītības programmās “Programmēšanas tehniķis”, “Tērpu izgatavošanas un stila speciālists”, “Autovirsbūvju remontatslēdznieks” un “Koksnes materiālu apstrādātājs”.
Krāslavas tehnoloģiju un inovāciju centrs, kas darbojas kā Rīgas Valsts tehnikuma struktūrvienība, šovasar uzņem audzēkņus četrās mācību programmās.
