Aktualitātes

9. februārī ARPC “Zeimuļs” aktu zālē jau devīto gadu pēc kārtas notika Rēzeknes valstspilsētas Jauniešu forums “Iedvesmo Rēzekni”, kurā atskatījās uz 2023. gadā padarīto Rēzeknes valstspilsētas jaunatnes politikas jomā.
Svinīgo pasākumu atklāja muzikālā grupa “12 EYES” (vadītājs Deniss Smirnovs) un ARPC “Zeimuļs” Mūsdienu deju pulciņa audzēkņi (vadītāja Elīna Viļčinska). Svinīgajā pasākumā tika godināti labākie jaunatnes nozares censoņi, kā arī goda nomināciju ieguvēji (kopumā tika saņemti 39 pieteikumi).

Pie Rēzeknes novada Daudzfunkcionālo sociālo pakalpojumu centra “Vecružina” ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem ciemos bija ieradušies Aleksandrs Botošs un Andrejs Adamenko, kuri par DSPC “Vecružina” uzzinājuši biedrības “Taureņa efekts” mājaslapā. 

Itymā nedelī pasaulī volda Valentina dīnys nūskaņa, bet cylvākim ir ari cyti īmasli svineibom. Prīca, ka dažim 14. febralī ir ari dubultsvātki. Vīns nu taidim ir eistyns latgalīts sirdī i attīksmē Jezups Kuksa, kurš itymā dīnā atsavēre iz sovim 60 godim, nu kurim jau vaira nakai 20 struodoj AS “Preiļu sīrs”, i juo ikdīna ir celi vysaidūs maršrutūs (niule jis kotru reitu brauc nu Preiļu iz tuolejim Ludzys i Kurosovys nūvodu styureišim), pa kurim pīna upis “atbrauc” iz Preilim. Vaicuots, voi varātu īsadūmuot sevi cytā dorbā, jis nūglauda sova GAZika ruli i soka, ka navar...

10. februārī Sventes vidusskolā notika Latvijas Republikas svarbumbu celšanas sacensības vingrojumos “garais cikls”. 
Komanda “Latgales Industriālais tehnikums/ Augšdaugavas novads” sasniedza augstvērtīgus rezultātus. Jaunieši, juniori un pieaugušie izcīnīja augstākās godalgas. Aleksandra Jegorova uzstādīja divus Latvijas rekordus svara kategorijā līdz 53 kg. Diāna Bulaša junioru kategorijā uzlaboja savu iepriekšējo rekordu. Visi komandas “Latgales Industriālais tehnikums/ Augšdaugavas novads”  dalībnieki uzrādīja augstākos rezultātus, vairākas zelta, sudraba un bronzas medaļas.

8. februārī septiņi Rudzātu speciālās pamatskolas audzēkņi sacentās Latvijas speciālas olimpiādes (LSO) sacensībās peldēšanā, raksta šīs skolas saime Facebook lapā (Internetā). 
Andris Čubrevičs izcīnīja 2., 3. un 6. vietu, Kristīne Babre – 1., 2. un 3. vietu un vēl vienu 3. vietu stafetē, Sergejs Vežausks – 1. un 2. vietu, kā arī 3. vietu stafetē, Markuss Aršanovs – 3. vietu stafetē, Viktorija Paramonova – 3. vietu, Andžela Vežauskite – 2. un 3. vietu un atkārtoti 3. vietu stafetē, bet Jāzeps Babris uzlaboja personīgo rekordu.

9. februārī Saunas pagasta folkloras kopa “Golūda ”organizēja “Bļīņu svātkus”. Šī tradīcija turpinās jau vairāku gadu garumā, kad pirms Lielā gavēņa “Golūda” (vadītājs Aigars Krekels) aicina draugu kopas uz “Bļīņu svātkim” jeb pankūku balli. Uz svētkiem Salas sākumskolas kamīnzālē bija ieradušies gan Preiļu novada, gan Līvānu novada tautas tradīciju kopēji – Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” (vadītāja Anita Fedotova), folkloras kopa “Turki” (vadītāja Terēzija Rubene) un folkloras kopa “Rūtoj” (vadītāja Ilze Valaine). 

Preiļi februārī svin dzimšanas dienu, un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja saime savai pilsētai sarūpēja īpašu dāvanu – āra ekspozīciju “Godība. Paspēle. Atspulgi”. To atklāja 9. februārī pie Preiļu pils ar Preiļu himnu un Preiļu 1. pamatskolas saimes apzinātajām teikām par Preiļiem.
Par ekspozīciju stāstīja šī muzeja direktore Tekla Bekeša, Preiļu himnu izpildīja Irēna Kjarkuža, bet teikas par Preiļu nosaukumu, kraukli ģerbonī u.c. stāstīja Preiļu 1. pamatskolas 6. b klases skolēni.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.