Sestdiena, 19.septembris
Vārda dienu svin: Muntis, VernersKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Gan tā sauktajos kolhozu laikos, gan pašlaik lauku ļaudis Latgalē, runājot par savu bērnu profesionālo izglītošanu, bieži piemin Višķus. No turienes jau paaudžu paaudzēs nākuši jaunie speciālisti – agronomi, mehāniķi. Diemžēl pēdējos gados arvien biežāk tika dzirdēts, ka skolu te pievieno kādai citai profesionālās izglītības iestādei, te to grasās slēgt...
Ārdava ir neliels ciems Pelēču pagastā (Preiļu novads) ar saieta namu un bibliotēku, un veco, tukšo muižas ēku, kur kādreiz darbojās skola. Pateicoties bibliotēkas vadītājas Sandras Petrovas ierosinājumam, Dzejas dienās uzrunāju čaklu bibliotēkas un pasākumu apmeklētāju Kazimiru Putānu, kurš 1. oktobrī svinēja 90 gadu jubileju...
27. septembrī Aglonas centrā atklāja Radošo industriju centru, kur divos stāvos varēs darboties uzņēmēji. Turpat ir izveidots jauns tirgus laukums ar nojumēm...
19. septembrī durvis apmeklētājiem vēra “Olimpiskā centra Rēzekne” daudzfunkcionālā arēna un ledus halle, līdz ar to šo Latgalē unikālo sporta kompleksu var izmantot ikviens interesents. Ledus hallē bija skatāmi priekšnesumi, stāvlaukumā norisinājās Ghetto Games turnīri...
23. septembrī Preiļu novadu apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, lai uzklausītu pašvaldības vadītāju, pagastu pārvaldnieku un deputātu redzējumu, kādus ceļus jāsakārto ar valsts atbalstu...
Dekanāta dekāns, Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs prāvests Mihails Sivickis pastāstīja “Vietējai Latgales Avīzei”, ka Daugavpils Dieva žēlsirdības draudzē, kas oktobrī svinēs pastāvēšanas pirmo gadskārtu, kalpo Aigars Bernāns (pirms tam viņš bija Pieniņu un Znotiņu draudzes prāvests), bet Līksnas, Nīcgales un Madaliņas draudzi garīgi stiprinās Jānis Kolns, kas pirms tam strādāja Ludzas draudzē...
Daudz, lieli un labas kvalitātes – tāda ir šī rudens kartupeļu raža visā Latvijā, apmierināti atzīst ne vien paši audzētāji, bet arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils, informē LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Rūtenberga-Bērziņa.
15. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika nosaukti pretendenti Latvijas gada balvai teātrī „Spēlmaņu nakts” 2019./ 2020. gada sezonā 18 kategorijās. Nominantu vidū ir arī Latgales pārstāvji – Rēzeknes teātris “Joriks” un Daugavpils teātris...
