Sestdiena, 19.septembris
Vārda dienu svin: Muntis, VernersKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Atceraties, kā pērngad sagaidījām Ziemassvētkus un mājām ardievas 2020. gadam? Jā, ar mājsēdi un šaurā ģimenes lokā baudītām svētku vakariņām. Ar bērniem, mazbērniem, radiem un draugiem sazinājāmies zummā, apmainījāmies virtuāliem apskāvieniem un naivi cerējām, ka Covid-19 pamazām izbeigsies.
Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) notiek izstāde EXPO 2020, kur darbojas arī Latvijas paviljons. Šo izstādi apmeklē arī Latgales uzņēmēji.
Decembrī noslēdzās TV3 muzikālā šova ”X Faktors” ceturtā sezona, kurā uzvarēja Grēta Grantiņa. Nedaudz pietrūka, lai finālā tiktu arī rēzekniete Diona Liepiņa. Jaunā dziedātāja visu šova laiku priecēja skatītājus ar lieliskiem priekšnesumiem, uz skatuves iejūtoties dažādos tēlos un izdzīvojot daudzveidīgas emocijas, kā arī saņemot atzinīgu žūrijas vērtējumu.
Ir tapusi Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Preiļu novada attīstības programma nākamajiem septiņiem gadiem. Šos plānošanas dokumentus, kas ļauj pašvaldībai piesaistīt valsts un Eiropas Savienības finansējumu un plānot pašu budžetu, varēja iepazīt līdz 17.
Šogad, 30. novembrī, AS “Preiļu siers” palika 49 gadi, bet tuvojas tāds vēsturisks moments, kad akciju sabiedrībai būs 50. Tie cilvēki, kuri stāvēja klāt pie uzņēmuma izveidošanas 1972. gadā, diezin vai varēja prognozēt šādu uzņēmuma turpmāko attīstību, it sevišķi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad mainījās valsts iekārta un uzņēmuma īpašumtiesības.
2. decembrī Rēzeknē, koncertzālē “Latgales vēstniecība GORS” Latgales Tūrisma konferencē tika pasniegtas Tūrisma gada balvas.
Pagājušajā nedēļā sociālie tīkli bija pilni ar diskusijām, replikām, jautājumiem par neiztīrītiem ceļiem un ielām...
Saeima ir pieņēmusi valsts budžetu 2022. gadam. “Vietējā Latgales Avīze” lūkoja, kādu finansējumu un kādiem mērķiem Saeimas deputāti, izmantojot tā saucamās “deputātu kvotas”, ir piešķīruši Latgalei...
No 1. novembra aizsargātie lietotāji, kuri elektrību lieto pašpatēriņam, saņem lielāku valsts atbalstu jeb atlaides elektrības rēķinu apmaksai. Šis atbalsts ir spēkā līdz nākamā gada 31.
Arvien vairāk iedzīvotāju savās ikdienas gaitās izmanto digitālo Covid-19 sertifikātu, vienlaikus pieaug iedzīvotāju interese un jautājumu skaits par sertifikāta izmantošanu dažādās dzīves situācijās, rīcību pēc balstvakcinācijas saņemšanas u.c. gadījumos.
