Sestdiena, 19.septembris
Vārda dienu svin: Muntis, VernersKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Tas ir kurināmais Preiļu novada pašvaldības iestādēm
Preiļu novada pašvaldības mežos zāģē kokus malkai, ko izmantos jaunajā apkures sezonā.
Pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja, ka ar malku apkurinās pašvaldības iestādes, proti, skolas, sociālās aprūpes iestādes, pagastu pārvaldes u.c.
Stirnienes Dziedošās dienas jau 21 gadu ir laiks, kad apstāties, pateikties Dievam, un godināt viņu kopā ar draugiem un dziedošajiem jauniešiem.
Programmu absolvēja deviņi audzēkņi
16. augustā Maltas vidusskolas aktu zālē notika pirmais Bērnu-jaunatnes sporta skolas (BJSS) izlaidums prāta spēļu sporta veidā “Dambrete”. Profesionālās ievirzes programma ilgst astoņus gadus, un to absolvēja deviņi audzēkņi.
Sporta skolas direktors Aldis Ciukmacis apliecības izsniedza šādiem absolventiem: Naurim Bleideram, Emīlam Černiševam, Jānim Gudrikam, Elēnai Kolītei, Tālim Lozdam, Neļai Kristīnei Malahovskai (Pasaules jaunatnes čempionāta 3. vietas ieguvēja), Agrim Paplavskim, Valērijai Reinikai un Jāzepam Augustānam.
No 12.–13. augustam Ludza svinēja savu 845 gadu jubileju! Pilsētas ielās valdīja rosība, svētku aktivitātes notika dažādās Ludzas vietās.
Solīja pieņemt Latgales reģiona attīstības rīcības plānu līdz 2027. gadam
Skaļu aplausu pavadīti, uzņēmuma darbinieki saņēma pašvaldības Atzinības rakstus
Viņš vada biedrību “New East” un īsteno izglītības, kultūras un mediju projektus
Kopš šī gada maija Latgales plānošanas reģiona paspārnē darbojas “Europe Direct Dienvidlatgale” centrs, kas savu darbību uzsāka ar vērienīgu “Vides dienu Daugavpilī” un šobrīd īstenojis virkni dažādu pasākumu izglītības, uzņēmējdarbības un jaunatnes jomās. Lai paplašinātu Latgales iedzīvotāju zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un iepazīstinātu ar dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē, Europe Direct centrs sadarbībā ar “Vietējo Latgales Avīzi” lasītājiem piedāvā sarunu ciklu “Eiropas pēdas latgaliešos”.
Svētki pagāja mierīgi, ziņo Valsts policija
No 11. līdz 15. augustam notika Aglonas Dievmātes svētku pasākumi.
Šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos piedalījās 27 svētceļnieku grupas ar 950 personām, un tas ir mazāk nekā pirms Covid-19 laika, “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja apvienotā Aglonas bazilikas un Aglonas tūrisma informācijas centra pārstāve Līga Irbe.
Tā kā Preiļu novada Pensionāru biedrībā ir akcija “Nāc, parunāsim!”, kas sākās jau 2019. gadā, tad ika organizēta tikšanās ar pensionārēm no Ukrainas. Liktenis viņas atvedis uz Preiļiem no dažādām Ukrainas pilsētām – Ludmilu no Mariampoles, Nataļju no Hersonas, Jelenu no Volčanskas, citu Ludmilu no Rubežnijas, Tatjanu no Harkivas.
Preiļu dejotāji dejoja festivālā Francijā
No 9. līdz 14. jūlijam Preiļu jauniešu deju kolektīvs “Dancari” piedalījās deju festivālā “De la Rose des vents”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē “Vēja roze”, Francijā. Preiļu dejotāji ar savu raito deju soli priecēja Francijas pilsētu Jonzac, Jarnac-Champagne, Pons, Saint Germain de Lusigan iedzīvotājus, pastāstīja “Dancaru” vadītāja Ilze Broka un dalībniece Laine Līga Elste.
