Pirmdiena, 23.marts
Vārda dienu svin: Mirdza, Žanete, Žanna
Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.
Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.
Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centram reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Īpašs uzsvars projektā likts uz reģionu uzņēmumiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām nereti nākas saskarties ar ierobežotiem resursiem, nelielām komandām un augstu ikdienas noslodzi. Digitalizācija šādos apstākļos var kļūt par izšķirošu izrāvienu – sakārtoti procesi, automatizēti risinājumi un efektīva digitālā komunikācija ļauj ietaupīt laiku un koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi.
Projekts veidots kā valsts mēroga atbalsta instruments, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem visā Latvijā neatkarīgi no to atrašanās vietas. Apmācības notiek attālināti, ļaujot uzņēmējiem tās apvienot ar ikdienas darbu, savukārt finansējums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda nozīmē, ka dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas un tiek nodrošināta kā de minimis atbalsts.
Kristaps Zakulis, Southwestern Recruitment personāla atlases partneris pārdošanas jomā.
Jauniešiem, sperot pirmos soļus profesionālajā dzīvē, nereti rodas sajūta, ka panākumi darba tirgū ir nejaušību virkne – vienam izdodas atrast darbu salīdzinoši ātri, kamēr cits ilgi paliek bez jebkādām atbildēm, neraugoties uz aktīvu pieteikšanos vairākām vakancēm. Šī nevienlīdzīgā pieredze nostiprina priekšstatu, ka darba tirgū visu nosaka veiksme, nevis apzināta rīcība
Taču realitāte ir sarežģītāka. Izšķirošais faktors arvien biežāk nav pieteikumu skaits, bet gan tas, cik skaidri jaunietis spēj definēt un parādīt savu profesionālo vērtību. To netieši apliecina arī sociālajos tīklos apspriestie gadījumi, kuros jaunie cilvēki dalās pieredzē par desmitiem nosūtītu CV bez rezultāta – šie stāsti raisa līdzpārdzīvojumu, bet vienlaikus uzdod neērtu jautājumu par to, ko darba devējs šajos pieteikumos patiesībā redz.
Lasīt vairāk >>
No 2026. gada 21. februāra visā Latvijā sākusies pirmā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai, kas piedāvā mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu kopienu stiprināšanai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv iespējams līdz 21. martam.
Programmai pieteikties aicinātas neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā teritorijā un ir atvērtas plašākai vietējai sabiedrībai. Dalībnieki 12 mēnešu laikā saņems daudzpusīgu atbalstu kopienas attīstībai: individuālu mentoru palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un līdzdalību, tīklošanās iespējas ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu rīcības plāna īstenošanai. Jaunām, vēl tikai topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Novadu un pilsētu domes, neskatoties uz sarežģīto situāciju Covid-19 ierobežošanā, beidzot tikušas līdz brīdim, kad deputāti kārtējās sēdēs apstiprina pašvaldību budžetus 2021. gadam. Tā kā klātienes sēdes nenotiek, emocijas tiek paustas no datorekrāniem tiešsaistes režīmā.
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka plāno šovasar rīkot XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Ministre sola, ka svētku laikā tiks ievēroti epidemioloģiskie nosacījumi un pulcēšanās ierobežojumi un ka svētku pasākumi notiks gan Rīgā, gan visā valstī, un tie visi būs vienlīdz nozīmīgi.
Sniega sega šogad Latgalē ir ļoti bieza, un iedzīvotāji jau diskutē sociālajos tīklos, ka vairāki ceļi vai ielas netiek laikus iztīrīti vai nokaisīti. „Vietējā Latgales Avīze” jautāja vairākām pašvaldībām, kā tās uztur pašvaldību ceļus un ielas. Bet vispirms publicējam atbildes lasītāju jautājumiem...
Latgales uzņēmēji, tāpat kā pārējo novadu kolēģi, cenšas izdzīvot pandēmijas apstākļos. „Vietējā Latgales Avīze” aptaujāja dažādu nozaru uzņēmējus, kā viņiem tas izdodas un kā valsts vēl varētu atbalstīt mazo un vidējo biznesu, kas bieži vien turas uz vienas ģimenes vai dažu domubiedru pleciem...
Kad 2008. gada krīzes laikā, bažījoties par iepirktā piena apjomiem, akciju sabiedrības «Preiļu siers» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts paziņoja par slaucamo govju lielfermas būvniecības plāniem un tūkstoš govju ganāmpulku, kādam tas likās samērā neticami. Taču kopš pērnā gada nogales, kad ekspluatācijā tika nodots korpuss SIA «Agrofirma «Turība»» slaucamo govju novietnē «Progress», iecere ieguvusi pavisam reālas aprises un ir tuvu piepildījumam...
2021. gada 1. janvārī Latvijā stājās spēkā 138 tiesību akti, no tiem 64 likumi un 53 Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas iepriekš publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Latgalē pirmie jaundzimušie ir reģistrēti 1. janvārī un tie ir divi puikas. Viens mazulis dienas gaismu ieraudzīja Preiļu slimnīcā, bet otrs – Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Vēlāk, jau 3. janvārī, Rēzeknes slimnīcā pirmā piedzima meitene...
Katru gadu ugunsdzēsēji glābēji vidēji 500 reizes mājokļu dūmvados dzēš degošus sodrējus. Nereti karstums un dzirksteles no dūmvada iekļūst jumta konstrukcijās, izraisot plašu un postošu ugunsgrēku. Šo ugunsgrēku izcelšanos var novērst, regulāri veicot dūmvadu attīrīšanu no sodrējiem un sekojot līdzi to tehniskajam stāvoklim...
No telefona uz telefonu WhatsApp ceļo sūtījums par aizejošo gadu. Bija īsts Žurkas gads: sēdējām alās, stiepām barību uz mājām un tur arī grauzām, slēpāmies no cilvēkiem un pārnēsājām infekcijas... Ar zināmu humora devu, bet taisnība vien ir. Nez, vai atradīsies vēl tāds periods nesenajā vēsturē, kas būtu tik spēcīgi un dramatiski ietekmējis planētas Zeme dzīvi. Ne militāri konflikti, ne dabas kataklizmas nav spējušas tā nobremzēt visu cilvēku ikdienu.
Daugavpils reģionālās slimnīcas dakteris rezidents anesteziologs-reanimatologs Rihards Starinskis (attēlā) bija starp tiem 500 Latvijas mediķiem, kuri 28. decembrī vakcinējās pret Covid-19...
