Sestdiena, 13.decembris
Vārda dienu svin: Lūcija, VeldzeBiedrība “Tiesiskums.lv” informē, ka noslēdzies iniciatīvas pirmais posms, kurā sabiedrībai tika dota iespēja pievienoties tiesiskai prasībai par nelikumīgi iekasētā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atgūšanu. Pirmā posma mērķis bija uzsākt iniciatīvu un nodrošināt iespēju noslēgt Līgums par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu (cesijas līgumu) arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nav iespējas izmantot e-parakstu vai SmartID. Cilvēku vēlme atbalstīt iniciatīvu galu gala izvērtās tik liela, ka visiem piedāvāt Līguma parakstīšanas iespējas nebija iespējams laika trūkuma dēļ. Tādēļ turpinām to darīt – izsludinot iniciatīvas otro posmu.
Pirmajā posmā iniciatīvas komanda apmeklēja Latvijas valstspilsētas un vairākus novadu centrus, organizējot klātienes tikšanās, konsultācijas un Līgumu parakstīšanas vietas. Šo tikšanos mērķis bija nodrošināt līdzdalību ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas, vecuma vai digitālās pratības. Daudzviet norisinājās sarunu maratoni dienas garumā, kuru laikā cilvēki ieradās pat no kaimiņu novadiem.
Pirmā posma rezultāti vieš lielu cerību
Pirmā posma rezultāti apliecina, ka interesi un sabiedrības atbalstu šim jautājumam nav iespējams ignorēt. Iniciatīvai pievienojies ievērojams skaits iedzīvotāju – vairāk kā 60 000 mājsaimniecību un komercuzņēmumu no visiem reģioniem, tostarp daudz pensionāru, kuri visvairāk izjutuši OIK ietekmi uz ikmēneša tēriņiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Atgādinām, ka 2022. gada 9. decembra numurā publicējām Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes locekles Rudītes Veitmanes aicinājumu ziedot līdzekļus dievnama lustras restaurācijai. Šoreiz turpināsim Rudītes stāstījumu par draudzi un baznīcu.
Otro Ziemassvētku pēcpusdienā Preiļu Mūzikas un mākslas skolas zālē novada kultūras centra jauniešu folkloras kopas “Rūtoj” tagadējie un agrākie dalībnieki, līdzjutēji un atbalstītāji svinēja kolektīva divdesmitgadi. Visu šo laiku ar rūtotājiem kopā bijusi viņu vadītāja Ilze Valaine.
Ukraina un Eiropas Savienība (ES) rīkos samitu 3. februārī Kijivā, lai apspriestu finansiālo un militāro atbalstu, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs turpina periodiski kontaktēties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par karu Ukrainā, raidsabiedrībai "Deutsche Welle" pastāstīja Vācijas valdības pārstāvja vietniece Kristiāne Hofmane.
Krievijas okupantu armijas raidītas raķetes sprādziens Družkivkas pilsētā Doneckas apgabalā izpostīja hokeja kluba "Donbass" arēnu, kur glabājās dažādas humānas nepieciešamības preces, notikuma vietā otrdien pārliecinājās Latvijas Televīzija (LTV).
Katrs līdzcilvēku labais darbs palīdz Ukrainas tautai būt stiprākai
Arī sievietēm patīk atpūsties makšķerējot
Māra Pudnika ikdienā vada Saunas pagasta pārvaldi, bet brīvos brīžos rod atelpu, dziedot folkloras kopā “Rūtoj”, slēpojot kalnos, sēņojot un makšķerējot. “Vietējā Latgales Avīze” jautāja Mārai par makšķerēšanas prieku un lielajiem lomiem, jo, kā mēdz teikt pieredzes bagāti cilvēki, laimei vajag hobiju un zivs zvīņu makā.
Gada putna akcija notiek jau 28. reizi, un par 2023. gada putnu izvēlēts dziedātājputns – lakstīgala (Luscinia luscinia). Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina iedzīvotājus atpazīt putnus ne tikai pēc to izskata, bet arī pēc dziesmām.
Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā piecu kilometru garumā atjaunots un pieņemts ekspluatācijā vēl viens būtisks valsts nozīmes meliorācijas sistēmas objekts – Lubāna ezera Ziemeļu dambis. Līdz ar dambja atjaunošanu ir samazināti plūdu draudi ap 400 Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novada iedzīvotājiem plūdu draudu skartajā 31 920 ha plašajā teritorijā.
Pagājušajā gadā Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas pasākumos medniekiem izmaksāti 963 470 eiro, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants. Tostarp par nomedīto mežacūku paraugiem samaksāti vairāk nekā 907 000 eiro, kas ir aptuveni par 28 % vairāk nekā iepriekš.
