Svētdiena, 20.septembris
Vārda dienu svin: Ginters, Guntra, MariannaKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Lai cildinātu Latvijas cilvēku pūles dabas un nākamo paaudžu labā, kustība Lielā Talka aicina visus interesentus piedalīties konkursā – stāstu akcijā “Mans īpašais Laimes koks”. Uzdevums ir izveidot nelielu rakstveida vai video stāstu, kurā radoši un iedvesmojoši pastāstīt par paša iestādīto īpašo Laimes koku – nākotnes dižkoku, kas saistās ar kādu svarīgu dzīves notikumu vai stāstu.
2024. gada ūdensputnu medību sezona sākusies vēlāk – nevis augusta otrajā sestdienā, bet trešdien, 21. augustā. Publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam atļauts nomedīt ne vairāk kā 10 ūdensputnus dienā.
Saskaņā ar izmaiņām Medību noteikumos ūdensputnu medību sezona sākas 20. augustā un turpinās līdz 15. decembrim. Tāpat kā iepriekš, sezonas sākumā atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, tāpēc šogad ūdensputnu medību sezona sākusies trešdienā, 21. augustā.
14. un 15. augustā Aglonas Dievmāte uzņēma svētceļniekus, lai kopā svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus.
Katru gadu augustā notiek “Broņislavas Dzejas diena”. Šogad, dzejnieces simtgades gadā, 25. augustā no plkst. 15.00 Broņislavas Martuževas Dzejas dārzā (Dārziņi 1, Indrānu pagasts, Madonas novads) notiks Dziesmu diena – B. Martuževas dziesmu grāmatas “Dzimst dziesmas tautā. Dzimst…” (izdevniecība “Musica Baltica”) atvēršana ar viņas dziesmu izpildījumu (Jānis Strazdiņš (balss), Kaspars Zemītis (ģitāra) un folkloras kopa “Ceidari”).
10. augustā Preiļos notika 29. Vispasaules Vizmu salidojums, ko rīkoja preilēniete, saksofoniste un pedagoģe Ieva Vizma Romanovska.
9. augustā Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzijā mazus un lielus uzrunāja Japānas ciemiņi angļu valodas skolotāja Aja Okaniši ar savu skolēnu no Osakas pilsētas.
11. augustā Vārkavas Vissvētās Trīsvienības katoļu draudze savai saimei piepulcināja 12 bērnus, jo viņi pieņēma Pirmo Svēto Komūniju.
Draudzes prāvests Fēlikss Šneveļs sprediķī uzsvēra, ka bērni, saņēmuši "debesu maizi" un "pestīšanas biķeri", tagad savu sirdi ir atdevuši Dievam, un Dievs ir kļuvis par viņu Draugu.
10. augustā Bebrenes dīķī notika pirmās sacensības “Mazais Bebrenes makšķernieks”.
Par lielajiem lomiem un balvām sacentās 14 bērni un jaunieši, apbruņojušies ar savām makšķerēm, bet līdzi juta pieauguši un... raibais kaķis, cerēdams uz kādu mazu zivteli, ziņo interneta lapa www.manabebrene.lv.
Biedrība „Sportists” kopā ar Varnasu dzimtas un Kalniešu pagasta aktīvo iedzīvotāju kopienu realizēja Krāslavas novada pašvaldības finansēto projektu konkursa „Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” projektu „Varnas kapu krusta atjaunošana un kapsētas labiekārtošana”.
Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas draudzes kapsētā, Varnas kapos, projekta rezultātā tika atjaunots Varnas kapu krusts, lūgšanu galdiņš, soliņš un labiekārtota kapsēta.
Iniciatīvas grupa „Robežnieku iedzīvotāji” realizēja Krāslavas novada pašvaldības finansēto projektu konkursa „Iedzīvotāji veido savu vidi 2024” projektu „Pilskalna estrādes atjaunošana”.
