Sestdiena, 19.septembris
Vārda dienu svin: Muntis, VernersKā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Jau trešo gadu pēc kārtas Robežnieku aktīvie iedzīvotāji piedalās Krāslavas novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2026”.
Šogad iedzīvotāji nolēma atjaunot bērnu rotaļu laukumu ciema centrā. Vecais slidkalniņš bija nolietojies, un koka konstrukcijas bija nokalpojušas savu laiku, tāpēc tās nomainīja pret jaunu, modernāku slidkalniņu.
Krāslavā tapis jauns volejbola laukums, kas aicina jauniešus un ikvienu aktīvās atpūtas cienītāju vairāk laika pavadīt kustībā un kopā ar citiem. Jaunu ideju savas apkārtnes uzlabošanai īstenojusi aktīvu jauniešu grupa “Cilvēki savam rajonam”, piedaloties Krāslavas novada pašvaldības projektu konkursā „Iedzīvotāji veido savu vidi 2026”.
Šī gada kartupeļu raža kopumā esot gana laba, un par ražas apjomu sūdzēties nevar, bet daļa ražas noteikti sapūs, jo tā stāv ūdenī. Patlaban lielākās grūtības audzētājiem sagādā tieši kartupeļu novākšana, jo tehnika nespēj pilnvērtīgi darboties uz lauka, aģentūrai LETA pastāstīja Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle.
Biškopības nozarē šī gada sezona vērtējama kā vidēji laba, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis.
V. Brusbārdis norādīja, ka šogad saražotais medus apjoms ir virs vidējā rādītāja. Raža bija laba gan pavasarī, gan vasaras vidū, kā arī tiem biškopjiem, kas patlaban aizved bites uz viršiem, medus raža ir laba. Tāpat šī gada sezona ir sekmīga arī tādu biškopības produktu ražošanā kā putekšņi un bišu maize.
1. septembrī sākās aļņu un pieaugušo staltbriežu buļļu medību sezona. Aļņus atļauts medīt līdz 31. decembrim, pieaugušos staltbriežu buļļus – līdz 15. februārim, bet līdz divus gadus vecus staltbriežu buļļus (t.s. “špīserus”) – līdz medību sezonas noslēgumam 31. martam.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts iepazīties ar Zemkopības ministrijas konkursa “Sējējs 2026” nominantiem un balsot par savu favorītu. Balsojums norisinās līdz 19. septembrim konkursa tīmekļvietnē sejejs.lv/nominanti, un tā rezultātā tiks noteikts Sabiedrības atzinības balvas ieguvējs.
5. septembrī Rīgā un Mālpilī norisinājās Latvijas veterānu 2026. gada individuālais novusa čempionāts dāmu 50+, 60+ un kungu 70+ grupās, pulcējot Latvijas labākos un pieredzes bagātākos novusa spēlētājus.
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Preiļu Mūzikas un mākslas skolā modernizēts tekstila kabinets, jo ar 1. septembri darbu uzsāk arī interešu izglītības programma “Aušana jauniešiem” (skolotāja Anita Mičule), un top arī mūžizglītības programma.
1. septembrī Galēnu pamatskolas jaunākie audzēkņi un viņu vecāki pēc svinīgā Zinību dienas pasākuma skolas zālē pulcējās Galēnu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādes pagalmā, lai atklātu labiekārtoto rotaļu laukumiņu.
Pēdējā augusta sestdienā Aglona uzziedēja patiesā dzīvespriekā, saules staros un neviltotās emocijās. Pie Aglonas Katoļu ģimnāzijas norisinājās jau par leģendāru tradīciju kļuvušais velomaratons “Ar veļiku pa Aglyunu 2026”. Šogad pasākums svinēja savu 18. gadskārtu – pilngadību, pierādot, ka īstais spēks slēpjas kopienas siltumā, aizrautībā un kopā būšanas priekā.
