Piektdiena, 10.jūlijs
Vārda dienu svin: Lija, Olīvija
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Varakļānu Novada muzejā 2023. gadā noslēdzies vēl viens unikāls restaurācijas projekts "Varakļānu muižas pils 18. gs. sienu gleznojumu restaurācija (T126)". Restaurācijai tika nodota telpas ziemeļu siena. Darbus veica Lolita Hermsa, monumentālās glezniecības restauratore–meistare (visas restaurācijas darbu pozīcijas) un Irbe Grīnberga, stājglezniecības restauratore–vecmeistare (krāsu slāņa retuša).
Līdz 2. februārim iespējams pieteikties diviem atbalsta pasākumiem mežsaimniecības nozarē, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).
Pieejamais finansējums ir 16,9 miljoni eiro. Tostarp 13,5 miljoni paredzēti pasākumā “Ieguldījumiem ilgtspējīgai mežsaimniecībai”, bet 3,4 miljoni – “Atbalstam meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai”.
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienesta ģenerāldirektors līdz 2024. gada beigām izsludina mizgrauža masveida savairošanās situāciju mežā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Preiļu novada pašvaldība pieteiks projektu Eiropas struktūrfondu sociālo mājokļu atjaunošanas vai jaunu sociālo mājokļu būvniecības programmai, – to nolēma šī novada domes deputāti 2023. gada pēdējā domes sēdē.
Preiļu novada pašvaldība pieteiks projektu Eiropas struktūrfondu sociālo mājokļu atjaunošanas vai jaunu sociālo mājokļu būvniecības programmai, – to nolēma šī novada domes deputāti 2023. gada pēdējā domes sēdē.
Ar 2024. gadu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības aģentūrā “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” darbību uzsācis jauns (kopumā jau 28.) amatiermākslas kolektīvs – vidējās paaudzes deju kopa “Dzimta”. Kolektīvā šobrīd ir 25 dalībnieki, un to vada Inga Žirgule.
No trušiem iegūstam augstvērtīgu gaļu, kažokādas, mēslojumu, pozitīvas emocijas, bet trusis ir ne tikai lauksaimniecības dzīvnieks. Turpinājumā – daudz interesantu faktu par trušiem.
Trusis ir viens no pirmajiem dzīvniekiem, kas pabija kosmosā. Kosmonautu tērpos izmanto trušu dūnvilnas audumu. Viduslaikos Anglijā sivēna un truša cena bija vienāda. Trušu lielās savairošanās dēļ 1418. gadā salas Porto Santo iedzīvotāji bija spiesti pamest to.
Ministru kabinets (MK) 9. janvārī apstiprinājis Zemkopības ministrijas (ZM) grozījumus kārtībā, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi marķētai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības, meža vai purva zemes apstrādei un zemes apstrādei zem zivju dīķiem, ieviešot atvieglotu minimālo ieņēmumu kritērija vērtēšanu 2024./2025. saimnieciskajā gadā. Grozījumi noteikumos skar arī komersantus, kuri nodarbojas ar naftas produktu marķēšanu, jo ir noteikts cits fiskālais marķieris dīzeļdegvielas iekrāsošanai.
Kamēr vieni rudeņos priecājas par krāsainajiem toņiem kokos, citiem šis smukums sagādā pamatīgas raizes – kur lai liek no kokiem nobirušās lapas? Ja laucinieki rod izeju, mulčējot ar tām apstādījumus vai vienkārši iearot tīrumā, pilsētniekiem lielais savākto lapu daudzums rada problēmas. Ar tām saskārās arī Preiļu pilsētas iedzīvotāji, bet šoruden SIA “Preiļu saimnieks” ieviesa jauninājumu zaļo atkritumu, tajā skaitā arī koku lapu, savākšanai.
Līvānu novada Jersikas pamatskola ir viena no nedaudzajām Latvijas ekoskolu pulkā, kas starptautisko Zaļo karogu 2023./2024. mācību gadā saņēma 17. gadu pēc kārtas. Turēties līmenī nav viegli, atzīst ekoskolas darba koordinatore, bioloģijas skolotāja Modrīte Pinupe. Viņa turpina kustības aizsācējas Jersikā Liliozas Silasproģes centienus bērnos jau no mazotnes ieaudzināt prasmi dzīvot un domāt apkārtējai videi draudzīgi.
