No telefona uz telefonu WhatsApp ceļo sūtījums par aizejošo gadu. Bija īsts Žurkas gads: sēdējām alās, stiepām barību uz mājām un tur arī grauzām, slēpāmies no cilvēkiem un pārnēsājām infekcijas... Ar zināmu humora devu, bet taisnība vien ir. Nez, vai atradīsies vēl tāds periods nesenajā vēsturē, kas būtu tik spēcīgi un dramatiski ietekmējis planētas Zeme dzīvi. Ne militāri konflikti, ne dabas kataklizmas nav spējušas tā nobremzēt visu cilvēku ikdienu. Viens sīks vīrusiņš un cilvēce spiesta noraut stopkrānu. Varenais Cilvēks, izrādās, nemaz tik varens nav.
Lai nu kā, bet pie mums, Latgales laukos, pilsētās un ciematos, dzīve tomēr ritējusi savu gaitu. Lielfermās un mazās kūtiņās joprojām mauj govis, rukšķ sivēni, tiek audzēta un novākta labība, strādā uzņēmumi, skolas solā vai mājās, tomēr bērni apgūst zinības. Pienācis laiks ielūkoties aizejošā gada laikā iznākušajos “Vietējās Latgales Avīzes” numuros. Kā esam dzīvojuši?...