Augu pavairošanu bez sēklām sauc par veģetatīvu. Kokaugu veģetatīvās pavairošanas metodes ir spraudeņi, slāņošana, sakņu pēcnācēji, krūmu dalīšana un potēšana. Veģetatīvajai pavairošanai ir lielas priekšrocības salīdzinājumā ar sēklām. Ar veģetatīvās pavairošanas palīdzību ir iespējams izaudzēt augus, kuru pavairošana ar sēklām nav iespējama sēklu trūkuma vai neesamības dēļ (kultivētās rozes, hortenzijas utt.) vai audzēšanas grūtību dēļ (papeles, vītoli).
Veicot veģetatīvo pavairošanu, izaudzētie kokaugi pilnībā saglabā visas mātes organisma iezīmes, savukārt sēklu pavairošanas laikā šķirņu vērtīgās īpašības tiek nodotas vai nu nelielam skaitam stādiņu, vai arī netiek nodotas vispār. Pirmajos gados kokaugi, ko pavairo veģetatīvā ceļā, aug daudz ātrāk nekā augi no sēklām, kas saīsina stādāmā materiāla izaugšanas laiku.
Spraudenis ir kāta, saknes vai lapas daļa, kas pēc pilnīgas atdalīšanas no mātes organisma, attīstās par patstāvīgu augu, ja tiek radīti labvēlīgi apstākļi. Atkarībā no tā, no kādiem veģetatīvajiem orgāniem izveido spraudeņus, tie iedalās stublāja jeb dzinuma, sakņu un lapu spraudeņos. Kokaugi tiek pavairoti galvenokārt ar stublāju un daļēji – sakņu spraudeņiem. Stumbra spraudeņi ir divu veidu: nepārkoksnējušies, ar zaļām lapām (vasarā), novākti augšanas sezonā, vai pārkoksnējušies, bez lapām (ziemā).
No zaļajiem spraudeņiem labi pavairojas gandrīz visi krūmveida augi, īpaši vīteņrozes, ceriņi, forsītijas, hortenzijas, glicīnijas, jasmīns, buksis, tamarikss, aktinīdija, ligustrs, sausserdis, sniega pikas, dzeltenā akācija, kā arī daudzi koki – kārkls, katalpa, gledīčija, papele, osis, ošlapu kļava, sudraba kļava utt.
Spraudenim jābūt 7–15 cm garam – atkarībā no mātes auga lieluma. Dzinumu apgriež zem mezgla ar žileti vai asu nazi. Nogriež lapas no dzinuma apakšējās daļas, dzinuma apakšējo daļu iegremdē fitohormonu šķīdumā, veic padziļinājumu ar zīmuļa palīdzību, ievieto padziļinājumā stādu; zemi apkārt pieblietē.
Zaļo spraudeņu ievākšanai vispirms jānogriež konkrētajā gadā izaugušie dzinumi ar zaļu mizu (dzīvu epidermu), kam sākusies pārkoksnēšanās, un nekavējoties to apakšējā daļa jāievieto ūdenī. Dzinumus ar uzasinātu nazi vai droša skuvekļa asmeni griež no rīta, zaļos spraudeņus nogriež garumā, kas vienāds ar vienu vai diviem iekšējiem starpmezgliem (2–5 cm).
Augšējais griezums tiek veikts virs pumpura, tuvāk tam, apakšējais – 3 milimetrus virs saknes, zem lapu “spilvena”, slīpi, lai “spilvens” paliktu griezuma pretējā pusē. Augšējās un apakšējās lapas atstāj, bet ļoti lielām lapām var noņemt 1/2 līdz 1/3 lapotnes, lai augs zaudētu mazāk mitruma. Atlikušās lapas, pateicoties to plastiskajām vielām, veicina sakņu veidošanos un spraudeņu iesakņošanos. Nogrieztos spraudeņus ieliek spainī, kārtīgi apsmidzina ar ūdeni, pārklāj ar mitru drānu un pārvieto uz iesakņošanas vietu.
Zaļo spraudeņu stādīšanai izmanto vēsas siltumnīcas vai plauktus oranžērijā. Zemi siltumnīcās veido 30–35 cm dziļumā. Apakšā ieber biezu kūdras slāni, kas sajaukts ar smiltīm, kura biezums ir 10–15 cm, un augšpusē izveido rupji graudainu, labi skalotu smilšu slāni 3–5 cm biezumā. Spraudeņu stādīšanai var izmantot arī siltas siltumnīcas, kur aug ziedi vai dārzeņi. Spraudeņus stāda rindās līdz 1–1,5 cm dziļumā un piestiprina pie koka mietiņiem, attālums starp rindām ir 6–10 cm, bet rindās – 4–5 cm, savukārt substrātu blīvi noblietē ap stublāju, atstājot spraudeņa apakšējo lapu uz augsnes virsmas. Pēc iestādīšanas spraudeņus laista caur smalku sietu, pārklāj ar rāmi un izveido noēnojumu. Iesakņošanās periodā rāmis tiek noņemts, kad tiek veikta laistīšana – 2–4 reizes dienā (biežāk saulainā laikā, mazāk mākoņainā). Optimālā temperatūra, lai vairums kokaugu sugu varētu labi iesakņoties, ir 20–25 ºC.
8–12 dienas pēc iestādīšanas notiek kallusu veidošanās un iesakņošanās. Kalluss ir amorfi auga audi, kuri rodas, neorganizēti vairojoties augu šūnām. Kalluss veidojas zem suberīna plēves, kas ir sacietējusi sula, kura izdalījās no spraudeņiem griezuma vietās. Šī plēve aizsargā spraudeni no pūšanas. Plēves un līdz ar to arī kallusa veidošanai ir nepieciešams svaigs gaiss, kas pieplūst caur substrātu. Pēc spraudeņu iesakņošanās, kad pumpurs sāk briest un veidojas mazi dzinumi (pēc 12–15 dienām), siltumnīcu atver, lai pieradinātu augus pie svaiga gaisa. Kad dzinumu augšana pieņemas spēkā, rāmis jānoņem. Turpmākā kopšana sastāv no nezāļu ravēšanas un laistīšanas. Augusta beigās spraudeņus pārstāda atklātā augsnē, lai tie labāk attīstītos. Turpmākā kopšana sastāv no regulāras laistīšanas, augsnes kopšanas un noēnošanas karstās dienās. Informācija – praktiski.lv.