Latvijas meži ir viens no mūsu tautas lielākajiem lepnumiem, arī pateicoties mežsaimniekiem, kuri iegulda milzīgu darbu, lai tos sakoptu un uzturētu. Juris Mālakalns ar mežsaimniecību nodarbojas 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko nu jau vairāk nekā 500 hektārus meža. Novērtējot saimnieka ieguldīto darbu, Juris šogad konkursa “Sakoptākais mežs” ietvaros saņēma nomināciju “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.
Mežsaimnieks Juris Mālakalns savu pirmo īpašumu iegādājās vēl laikā, kad Latvijā notika zemes reforma. Drīz tam sekoja nākamais. “1995. gadā, zemes reformas laikā, man bija iespēja iegādāties savu pirmo īpašumu jeb privatizēt zemi, uz kuru nebija pieteikušies īpašnieki. Tas bija mans pirmais īpašums. Tajā pašā gadā iegādājos arī nākamo, kas tika nopirkts jau par naudu – tam laikam ļoti lielu, bet pieņēmu lēmumu un to izdarīju,” stāsta Juris.
28 gadu laikā, saimniekojot savos īpašumos, mežsaimnieks ir spējis izprast, kas ir kvalitatīva saimniekošana un kā mežu uzturēt sakoptu. Juris uzsver, ka jebkura īpašuma apsaimniekošanā pirmais solis ir saprast, ko pats, kā saimnieks, tajā grib redzēt: “Meža apsaimniekošanā ir svarīgi savu pieredzi apvienot ar jomas ekspertu un zinātnieku atziņām. Ja mēs to izdarīsim, mēs iegūsim ļoti labu rezultātu. Protams, pašā apsaimniekošanas sākumā ir jāpieņem lēmums – kā es konkrētajā mežā vēlos saimniekot? Kad tas ir pieņemts, ir jāveic viss nepieciešamais darbību kopums, lai mežu izaudzētu kvalitatīvu. Varu minēt divus iespējamos darbības scenārijus. Ja mežā, kuru iegādājamies, ir nocirsta kailcirte, ir jāizdomā – es to atjaunošu mākslīgi, vai platība atjaunosies dabiski. Lai arī kuru no atjaunošanas veidiem mēs izvēlētos, veicot secīgos darbus noteiktajā laikā un kvalitātē, mežs būs sakopts,” norāda mežsaimnieks.
Gluži kā ikviens, arī Juris savā ikdienas darbā saskaras ar virkni izaicinājumu, kā galvenos no tiem minot egļu astoņzobu mizgrauzi, kas reģionā ir ļoti aktīvs, un pārnadžu blīvumu. Lai jaunaudzes ik gadu aizsargātu no pārnadžu bojājumiem, nepieciešama to ikgadēja apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem. Aktuāla problēma ir arī darbaspēka trūkums, atzīst saimnieks: “Tas ir akūts jautājums visā Latvijā. Ir lietas, ko pats nevaru paspēt izdarīt, un nākas piesaistīt palīgus, bet tas šobrīd ir ļoti sarežģīti. Ar katru gadu paliek arvien mazāk cilvēku, kuri vēlas strādāt mežā.”
Juris Mālakalns uzsver nepieciešamību Latvijas mežsaimniecībā vairāk sākt izmantot jaunās tehnoloģijas, kas mazinātu arī darbaspēka trūkumu un pakalpojumu cenu pieaugumu. Vienlaikus viņš pozitīvi vērtē mūsdienās pieejamo informāciju par kvalitatīvu meža apsaimniekošanu: “Pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski uzlabojusies informācijas pieejamība. Šobrīd gan “Latvijas valsts meži”, gan Latvijas meža īpašnieku biedrība, gan lielākie mežu apsaimniekotāji veido izglītojošus un informējošus materiālus, kas var palīdzēt ikdienas darbā. Turklāt šī informācija ir plaši pieejama gan latviešu, gan citās valodās.”
Gan ģimene, gan draugi mežsaimnieku jau ilgstoši mudinājuši pieteikties konkursam “Sakoptākais mežs.” “Pirms laika man kaimiņš teica, ka, izbraucot cauri manam mežam, viņam ir sajūta, ka izbraucis cauri parkam. Šogad pieņēmu lēmumu piedalīties konkursā,” atzīst Juris.
Iegūtais tituls nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” Jurim ir liels pagodinājums, un, saņemot balvu, sajūtas bija kā medniekam, kurš pirmo reizi devies briežu medībās, – sirds no pacilājuma sajūtas sitas pietiekami strauji. Turklāt saimnieks nenoliedz, ka tituls nozīmē lielāku atbildību popularizēt mežsaimniecības nozari un dalīties ar citiem savā pieredzē, lai arī turpmāk Latvijā varam runāt par koptiem un kvalitatīvi apsaimniekotiem mežiem.
“Dalība konkursā mani motivē darboties tālāk, jo zinu, ka tā varu iedvesmot arī citus. Protams, ka vēlmi darboties mežā un vislielāko prieku sagādā rezultāts, ko redzi pēc 10 vai 20 gadiem. Ja sākotnēji sāku saimniekot nosacīti tukšā vietā, tad tagad redzu, ko esmu ieguvis, redzu pirmos darba augļus. Tas ļoti motivē. Zeme ir ražošanas resurss. Mēs varam saimniekot apdomāti un kvalitatīvi, un līdz ar to nākamajām paaudzēm – bērniem un mazbērniem – nodot kvalitatīvu kapitālu,” stāsta mežsaimnieks.
Juris uzskata, ka mežsaimniecība ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, kas rada lielu pievienoto vērtību gan valsts ekonomikai, gan cilvēkiem. Arī rekreācijas iespēju ziņā. “Mums ir svarīgi turpmākos gadus sabalansēt intereses – saimnieciskās, ekonomiskās un vides. Katram jāpatur prātā, ka meža īpašnieks nav ienaidnieks dabai un viņš nedarīs neko sliktu. Ir jāatceras, ka īpašnieks ir saimnieks savā zemē.”