Eiropā cilvēki ar invaliditāti jūtas vajadzīgi

Inta Uškāne ir pabijusi daudzās pasaules valstīs, taču īpaša sajūta ir bijusi “Modes H” norises vietās

Inta Uškāne ikdienā vada Augšdaugavas novada kultūras centru “Vārpa” un šī centra teātra trupu “Trešais variants”. Inta “Vietējai Latgales Avīzei” atzina, ka Eiropu un pārējo pasauli ir iepazinusi, piedaloties festivālos ar etnoroka grupu “Laimas muzykanti”. Tomēr vispatiesāko eiropietes sajūtu viņa ir piedzīvojusi, pateicoties adaptētās modes festivālam “Mode H”, kas atbalsta cilvēkus ar invaliditāti un popularizē šiem cilvēkiem radītu apģērbu.

“Ja runā par Eiropas pēdām manī, tad mani ir sapēdojis projekts “Mode H”. Tas ir radījis pārliecību, ka Eiropai rūp katrs cilvēks un ka Eiropā visi cilvēki ir cilvēki, nevis mēs – veselie, un viņi – cilvēki ar invaliditāti,” uzsvēra Inta.

Viņai atmiņā palicis pirmais brauciens uz festivāla “Mode H” norises pilsētu Tūru Francijā, kas notika 2007. gadā. Tas ir bijis liels pārbaudījums gan toreiz vēl Daugavpils rajona iedzīvotājiem ar invaliditāti un teātra trupas “Trešais variants” aktieriem, gan bijušajai Daugavpils rajona padomei, kas šo pasākumu finansēja, būdama sadarbības partnere Eiropas adaptētās modes “Mode H” asociācijai Francijā un Zarasu rajona pašvaldībai Lietuvā.

Inta atminējās: “Ceļš uz un no Tūras bija liels izaicinājums, mums visiem pietrūka zināšanu un pieredzes, kā vienam otru atbalstīt. Gandrīz visi dalībnieki ar invaliditāti pirmo reizi pabija ārzemēs, daži – ārpus savas mājas, tāpēc viņiem piedalīšanās šādā festivālā bija priecīgs notikums. Esot uz lielās skatuves, pirms tam piedaloties daudzajos mēģinājumos, viņi sajutās vērtīgi un vajadzīgi. Toreiz mēs rādījām Olgas Gžibovskas latvisko linu apģērbu kolekciju (šos tērpus nēsājam arī šodien dažādos pasākumos) un Saulgriežu uzvedumu, ko palīdzēja iestudēt režisors Viesturs Rencis un horeogrāfe Sofija Baitina. Mēs redzējām, ka francūži un daudzi citi eiropieši cilvēkus ar invaliditāti uztver tikpat atvērti un nopietni kā sevi pašu un kā veselus cilvēkus. Festivāla norises vietā viss aprīkojums, zāle, citas telpas bija piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

Kopš pirmās dalības reizes festivālā nu jau darbojas teātra studijas “Mode H” radošā komanda, kas kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti ir piedalījušies astoņos festivālos “Mode H”. Pateicoties Francijas draugiem, Swedbankai un fonda “ziedot.lv” savāktajiem ziedojumiem, vabolieši Iveta un Artūrs Miglāni saņēma viņiem pielāgotu aprīkojumu. Toreiz tas bija tik ļoti svarīgi, ka dalība festivālā vainagojās ar reālu palīdzību cilvēkiem. Ir izveidojusies laba sadarbība ar režisoru Viktoru Jansonu un mākslinieci un tērpu autori Nataļju Marinohu. Kā novērojusi Inta, Viktoram Jansonam piemīt pasaules redzējums uz teātra mākslu ne tikai kā skatuvisku, bet arī kā dziedinošu vērtību. Turklāt cilvēki ar invaliditāti, kuri ir piedalījušies “Mode H” uzvedumos, kļuvuši atraisītāki, atvērtāki, tāpat uzlabojas viņu veselības stāvoklis un viena no svarīgākajām lietām – savstarpējā komunikācija.

“Eiropas Francija, vēlāk arī Spānija (mēs esam bijuši festivālā “Mode H” pilsētā Elče (Elche), kurai Spānijas karaliene ir piešķīrusi titulu kā vislabāk pielāgotajai pilsētai cilvēkiem ar invaliditāti) atvēra acis mūsu cilvēkiem ar invaliditāti, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā līdzās esošie, ka viņiem ir talants, ka viņi prot priecāties un iepriecināt un ka viņi mīl un ir mīlēti. Viņi pēc šiem festivāliem jūtas un dzīvo kā pilntiesīgi sabiedrības locekļi,” atzina Inta. Un pauda cerību, ka gan jau teātra studija “Mode H”,  iesaistoties kādā Eiropas Savienības projektā, piedalīsies vēl kādā no “Mode H” festivāliem.

 

Uzziņai

“Mode H”:

* festivāls, kas apvieno adaptēto modi cilvēkiem ar invaliditāti (ar kustību traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem) ar uzvedumu par konkrētu tēmu;

* to rīko Eiropas adaptētās modes “Mode H” asociācija;

* tā mērķis ir uzsvērt radošumu un apģērba un modes pozitīvo lomu cilvēku ar invaliditāti dzīvē.

 

Raksts tapis “Europe Direct Dienvidlatgale” centra un “Vietējās Latgales Avīzes” sarunu ciklā “Eiropas pēdas latgaliešos” ar domu paplašināt Latgales iedzīvotāju zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un iepazīstināt ar dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē.

Egitas Terēzes Jonānes teksts