“Ceiruleits” koncertēja kafijas zemē Kolumbijā

 

Šovasar Līvānu kultūras centra folkloras kopa “Ceiruleits” atgriezās no tālā ceļojuma pa Kolumbiju, kur piedalījās sešos dažādos “Karību jūras loka” starptautiskajos folkloras festivālos. Triju nedēļu ilgajā ceļojumā gūts bezgala daudz iespaidu, jaunu draugu un patīkamu emociju.

Vispirms atlidojām uz Sincelejo pilsētu, kur no 16. līdz 18. jūlijam norisinājās XXVII reģionālie un starptautiskie dejas svētki (Muestra regionale e international de danzas), kuros piedalījās 40 deju grupas. Eiropu festivālā pārstāvēja folkloras kopa “Ceiruleits” no Latvijas un folkloras kopa “Tranafčan” no Slovākijas. Pēc koncerta katram kolektīvam festivāla rīkotāji pasniedza Pateicības rakstu un tradicionālo kolumbiešu sambrero (Sombrero vueltiao). Notika deju meistarklases, kur katra valsts stāstīja un demonstrēja tautas dejas. Ārpus festivāla iepazinām tuvākas apkārtnes ievērojamākos objektus – Sv. Franciska katedrāli, vēlāk ar kanoe laivām devāmies izbraucienā pa dabas liegumu – 1800 ha lielo piekrastes lagūnu Boca de la Cienaga Coveñas – Sucre. Kas var būt skaistāks par saulrietu Karību jūrā un peldi ūdenī, kurš ir tik silts kā piens!

Pēc tam no 19. līdz 20. jūlijam El Carmen de Bolivar notika XVI Folkloras spēļu festivāls zēniem un meitenēm (Festival del folkolor y juegos folcloricos para ninos y ninas).

Pirmais koncerts notika ļoti modernā mūzikas un mākslas skolā, kur mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Viņi ir muzikāli un spēlē mūzikas instrumentus kopā ar citiem vienaudžiem. Mūs šeit uzņēma ar lielām ovācijām. Visiem prieku sagādāja tas, ka iesaistījām kopīgos dančos. Pēc uzstāšanās mums uzdāvināja detaļas no kolumbiešu tautastērpa – pār plecu liekamo autentisko kokvilnas somu un jostu Kolumbijas karoga krāsās.

Otrajā dienā notika starptautiskās deju meistarklases. Mēs demonstrējām ne tikai dejas, bet arī dažādas izturības rotaļdejas. Kolumbiešiem patīk dejot, viņi savas dejas mācīja arī mums. Viena no populārākajām dejām ir Kumbija (Cumbia), tā ir nacionālās identitātes ikona. Šī deja datēta ar koloniālo periodu Karību jūras piekrastē, tā tiek atskaņota ar afrikāņu un pamatiedzīvotāju izcelsmes bungām, flautām un sitaminstrumentiem.

Visur bija Kolumbijas karogi, jo kolumbieši svinēja savas valsts Neatkarības dienu. Koncerts sākās ar Kolumbijas valsts himnu. Muzikālo pavadījumu atskaņoja kāds skolotājs uz tradicionālās flautas.

Pēcpusdienā ar džipiem devāmies izbraukumā uz 40 km attālo skatu laukumu Cerro La Cansona. Ceļš bija vienkārši fantastisks! Gar ceļa malām redzamas eļļas palmu audzes, mango koki, papaijas, pilnas ar augļiem, leknas banānkoku audzes, kakao augļi. Kur nu vēl ziedu bagātība – bugenvilijas, oleandri, samtenes, hibiski. Vārdu sakot – īsta eksotika! No skatu laukuma Cerro La Cansona pavērās brīnišķīgs skats uz ieleju.

Nākamā pieturvieta bija Sanjuan Nepomuceno (pilsēta nosaukta Svētā Jāņa Nepomuka vārdā), tur 21. un 22. jūlijā norisinājās V kultūras un mākslas festivāls (Festival de las artes y la cultura Sanjuanera). Koncerti vienmēr notiek vakarā, kad nav tik karsti, un festivāla koncertā atkal uzstājās milzīgs dalībnieku skaits, arī klausītāju bija pilns parks. Karstums bija nežēlīgs  + 31 °C līdz + 38 °C! Kā ierasts, pēc koncerta bija saldās uzkodas un sula. Pēc uzstāšanās apmeklējām arī baznīcu, kur klausījāmies baznīcas dziedājumos, ko izpildīja viens solists ģitāras pavadībā, un mācītājs palūdza ar mums nofotografēties.

Šis bija “gastronomiskais” festivāls. Mūs iepazīstināja ar vietējo kulinārijas mantojumu un ar to cienāja visās ēdienreizēs. Īsts piedzīvojums bija došanās ekstrēmajā pārgājienā uz dabas parku La Huella del Jagua. Šķērsojām vairākas upes, izbridām dubļainus neceļus un džungļus.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Katahenu, kur no 23. līdz 26. jūlijam notika XVII Pasaules mūzikas un dejas festivāls (Festival musica y danza del mundo de Cartagena). Festivāla ietvaros notika vairāki koncerti, tostarp lielveikalos. Vienā no lielveikaliem agrāk ir bijusi cirka arēna, kura veiksmīgi saglabāta līdz mūsdienām. Braucot uz vienu no koncertiem, piedzīvojām ko neparastu – lietusgāzes laikā upe izgāja no krastiem, un viena iela pārvērtās straujā upē. Viena diena bija paredzēta fotosesijai, jo kolumbiešiem tik tāli viesi tik bieži neierodas. Apmeklējām smaragda veikaliņu–darbnīcu, kur tiek apstrādāts smaragds, rotas tirgo turpat veikaliņā, tāpat pabijām vienā no pilsētas simboliem, kuru vietējie sauc par Resnīšu laukumu. Neaizmirstams bija brauciens uz Rosario salu arhipelāgu Karību jūrā, ko veido 28 salas, kas ir slavenas ar saviem satriecošajiem koraļļu rifiem un bagātīgo zemūdens pasauli, krāšņajām balto smilšu pludmalēm.

Nākamais festivāls bija XXXVI Starptautiskais folkloras festivāls (Festival folclorico internacional Estefania Caicedo), kas izskanēja no 27. līdz 29. jūlijam Barrankilja (Barranquilla) pilsētā. Bija vairāki koncerti gan uz lielām teātra skatuvēm, gan skolās un lielveikalā. Šim festivālam bija jāsagatavo mājas darbs, proti, pie vienotas melodijas katra valsts rādīja savus dejas soļus. Pirms koncerta universitātē, tika ierakstīts videodialogs, kura laikā katra valsts stāstīja par savu zemi, kultūru un tradīcijām. Kā jau ierasts, katrā vietā bija pilsētas apskates ekskursija. Visi grib fotografēties, vāc autogrāfus.

Tad 30. jūlijā devāmies uz Cienaga, kur notika pēdējais Karību jūras apļa festivāls (XVI Muestra Nacional e Internacional de Danzas Folclóricas Trietnia). Divas stundas garais brauciens bija ļoti interesants – braucām gar pašu Karību jūras krastu. Pasakaini dabas skati! Redzējām vienkāršo ļaužu mājoklīšus, kuriem zemes ir tik vien, lai uzceltu nelielu būdiņu. Dažiem zemes nemaz nav – vesels ciemats ar pāļu mājām uz ūdens.

Festivālā notika vairāki pasākumi: dievkalpojums baznīcā, kas bija veltīts vietējai izcilai folkloras vācējai, koncerts centrālajā pilsētas laukumā, koncerti prestižās skolās un koncerts uz skatuves pašā Karību jūras krastā. Viens no festivāla sponsoriem un koncerta vadītājiem bija ekoloģisko banānu plantācijas vadītājs ar savu ģimeni. Mums bija iespēja iepazīties ar šiem cilvēkiem, apmeklējot viņiem piederošās banānu plantācijas.

Šis stāsts ir tikai daļa no mūsu  pieredzes Kolumbijā. Kolumbija ir asu kontrastu zeme, šeit var pastaigāties gan pa modernām, elitārām vietām, gan nokļūt vietās, kur dzīvo nabadzīgie ļaudis. Atvērtība un dzīvesprieks – tieši tādi ir pirmie iespaidi par Kolumbiju, un tiem ir visai attāla līdzība ar eiropieša priekšstatiem par šo valsti.

Kopas “Ceiruleits” vadītāja Anna Kārkle