Mīluļa CV: Žurka Plamka

Šogad maijā mūsu mājās parādījās žurka Plamka (no poļu valodas “traipiņš”). Mana nu jau desmit gadus vecā meita Dominika Dea jau sen loloja sapni par kādu mājdzīvnieku, taču katra dzīva radībiņa prasa atbildīgu pieeju. Plamka bija dāvana meitai jubilejā.

Man pašai ir bijuši gan suņi, gan kāmji, gan žurka. Sunīti dzīvoklī turēt, manuprāt, būtu necilvēcīgi. Žurku izvēlējos tādēļ, ka šie dzīvnieki ir neparasti gudri un ņipri, kas ļoti atbilst mūsu raksturiem. Mēs arī esam ļoti dzīvīgas un kustīgas. Mīluli iegādājāmies Depo kopā ar būri, speciālu pārtiku un citiem nepieciešamiem piederumiem.

Dominika pati katru rītu maina ūdeni, pārtiku, tīra būri. Protams, palutinām mūsu Plamku arī ar kādu gardumu. Žurciņai garšo viss – pat mana rīta kafija un Dominikas putra. Tagad vasarā ir daudz svaigu dārzeņu un augļu, bet Plamka nesmādē arī vārītus dārzeņus un visu veidu gaļu. Mūsu mīlulei negaršo vienīgi svaigi burkāni un kolrābji.

Plamka ir ļoti aktīva, ziņkārīga, un viņai patīk visu apskraidīt un apošņāt. Kopā ar asti žurciņa ir jau 35 cm gara un sver 206 gramus. Aukstā laikā viņai patīk ielīst siltā peldmētelī, saritināties un pagulēt.

Mums ir milzīgs prieks, ka Plamka dzīvo pie mums, dzīve ir kļuvusi daudz jautrāka un mēs noteikti daudz biežāk smaidām.

Dominika Dea un Kristīne (Daugavpils)