Luksemburgā panākta vienošanās par atvieglojumu piemērošanu lauksaimnieciskajai ražošanai ES līmenī arī 2023. gadā. Pirmdien, 13. jūnijā, Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā, kurā ministri apsprieda aktuālo situāciju lauksaimniecības tirgū, kas izveidojusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un globālo pārtikas nodrošinājumu.
Gan Latvijas Zemkopības ministrs, gan citu ES valstu lauksaimniecības ministri vairākkārt rosinājuši arī 2023. gadā paredzēt noteiktas atkāpes no ES vides un klimata prasībām, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo platību. Beidzot ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski) apliecināja, ka EK ir uzklausījusi dalībvalstu prasības un sagatavos attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.
“Vērtējot Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanu, Latvija jau vairākkārt vērsa EK uzmanību uz to, ka ES līmenī ir jādomā par tālākiem risinājumiem, kā palielināt lauksaimniecībā izmantojamo platību. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku par saprātīgu cenu, bet arī lai lauksaimnieki saņemtu normālus ienākumus. Tāpēc atzinīgi vērtējam lauksaimniecības komisāra pausto gatavību sagatavot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu,” atzīmē zemkopības ministrs K. Gerhards. Bez šiem atvieglojumiem 2023. gadā ievērojama lauksaimniecības platība būtu pilnībā jāvelta vides un klimata situācijas uzlabošanai un to nedrīkstētu izmantot lauksaimniecībā, kas samazinātu pārtikas un lopbarības ražošanu ES.
Padomes sanāksmes laikā EK iepazīstināja dalībvalstis arī ar ziņojumu par ES veselības un vides standartu piemērošanu importētajai lauksaimniecības un pārtikas produkcijai. Latvija atbalsta vienlīdzīgu prasību piemērošanu ES ievestajām lauksaimniecības un pārtikas precēm no trešajām valstīm. Tas nepieciešams, lai ES ražotāji būtu vienlīdzīgā situācijā ar trešo valstu ražotājiem, kas līdz šim uz ES varējuši eksportēt pārtikas un lauksaimniecības preces ar zemākiem standartiem, tādējādi ES ražotājus nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.