Jautā Sandra no Daugavpils:
“Vai upei grib izravētu krastu? Proti, Daugavpilī Bruģa ielas promenādes kārtējā projektā Daugavas krastā ir “izravēti” (izplēsti) krūmi un koki ar visām saknēm. Vai tas nekaitē upei un vai upes ūdens neizskalos krastus un pašu promenādi?”.
Skaidro Daugavpils Universitātes dendrologs, Dr.biol. Pēteris Evarts-Bunders:
“Ir pagrūti vērtēt konkrētos palienes attīrīšanas darbus Daugavpilī – tam gluži vienkārši neesmu rūpīgi sekojis līdzi, un pēc vienas izbērtu krūmu sakņu kaudzes jau nu arī neko lielu pateikt nevaru, bet kopumā jau mums šos darbus vajadzētu vērtēt pozitīvi. Proti, upes paliene ir dinamiska ekosistēma, kur katri pali un ledus iešana nodara lielākus vai mazākus traucējumus. Tas ir normāli. Paliene katru gadu pašattīrās – izrauj krūmus, bojā zemsedzi utt. Ja pali kļūst mazāki, neregulāri vai arī palienē ieaug izturīgākas krūmu un koku sugas, tad šī pašattīrīšanās izbeidzas, un šādi paliene degradējas.
Ja mēs ar aizdomām raugāmies uz krūmu izvākšanas no palienes – velti! Palieņu biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas to paredz un pat rekomendē – ar raksturīgo palienes zālāju apaugusi paliene ir bioloģiski daudz vērtīgāka un sugām bagātāka, nekā ar kārkliem (labi vēl ja ar kārkliem – mūsdienās palienē bieži vien dominē ošlapu kļava, kas jau ir pavisam slikti).
Protams, nav labi uzart visu palieni pirms paliem – tas var radīt nevajadzīgi lielu eroziju un krasta grunts materiāla ieskalošanos upes gultnē, bet kopumā – ideja ir pareiza! Palienē, optimāli saimniekojot, vajadzētu raut ārā krūmus un kokus, bet maksimāli censties saglabāt zālāju struktūru, ja tāda ir saglabājusies. Protams, ja ir bijusi vienlaidu krūmu brikšņi, tad, ko nu tur – jāgaida, kad atbrīvojušās nišās straume atnesīs vajadzīgās sēklas. Un tas noteikti notiks, tāda ir paliene.
Arī ainaviski atklāta paliene ir daudz pievilcīgāka. Labs piemērs ir bilde uz 10 latu banknotes (cerams, nav vēl aizmirsusies). Tur Daugavā pie Slutišķiem gar upi krūmu joslas nav. Kā ir tagad? Tā izskatās labāk? Bioloģiski vērtīgāk? Ir viedoklis, ka nē. Un pamatots viedoklis – kukaiņu, putnu, augu u.c. sugu skaits ir daudz lielāks zālāju joslā (pavisam izcili, ja to vēl arī pļauj), nevis vienkārši invazīvos krūmos.