Jaunumi

9. februārī Saunas pagasta folkloras kopa “Golūda ”organizēja “Bļīņu svātkus”. Šī tradīcija turpinās jau vairāku gadu garumā, kad pirms Lielā gavēņa “Golūda” (vadītājs Aigars Krekels) aicina draugu kopas uz “Bļīņu svātkim” jeb pankūku balli. Uz svētkiem Salas sākumskolas kamīnzālē bija ieradušies gan Preiļu novada, gan Līvānu novada tautas tradīciju kopēji – Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Naktineica” (vadītāja Anita Fedotova), folkloras kopa “Turki” (vadītāja Terēzija Rubene) un folkloras kopa “Rūtoj” (vadītāja Ilze Valaine). 

Preiļi februārī svin dzimšanas dienu, un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja saime savai pilsētai sarūpēja īpašu dāvanu – āra ekspozīciju “Godība. Paspēle. Atspulgi”. To atklāja 9. februārī pie Preiļu pils ar Preiļu himnu un Preiļu 1. pamatskolas saimes apzinātajām teikām par Preiļiem.
Par ekspozīciju stāstīja šī muzeja direktore Tekla Bekeša, Preiļu himnu izpildīja Irēna Kjarkuža, bet teikas par Preiļu nosaukumu, kraukli ģerbonī u.c. stāstīja Preiļu 1. pamatskolas 6. b klases skolēni.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.    

Pirmdien, 5. februārī, 16 Latvijas pilsētās lauksaimnieki ar savu traktortehniku izbrauca pilsētu ielās, lai protestētu. Latgalē protests pulcēja lauksaimniekus Rēzeknē un Daugavpilī. 
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi.
“Šobrīd  lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12. februārī esam gatavi doties uz Rīgu,” informē J. Lazdiņš.

Piektdien, 2. februārī, pārpildītā Preiļu kultūras namā sveica 2023. gada sporta laureātus un sumināja Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas saimi šīs skolas 60 gadu jubilejā.
Labākos sportistus godināja 13 nominācijās:
Gada sporta skolotājs: Guntis Belkovskis (Galēnu pamatskola).
Gada sporta treneris: Staņislavs Stankevičs (vieglatlētika).
Cerība sportā (līdz 16 gadiem), izvirza treneri: Rodrigo Upenieks – futbols; Guntis Sparāns – vieglatlētika; Baiba Čeirāne – volejbols; Kristiāns Kivlenieks – galda teniss; Deniss Bogdanovs – bokss.

1. februārī Līvānu 1. vidusskolas bibliotēkā sabira mazi un lieli lasītāji, jo šīs skolas absolvente un šobrīd jau skolotāja Sandra Kivleniece dāvināja savas un savu klasesbiedru dāvinātās grāmatas. Tā līvānieši atjaunoja akciju “Draudzīgais aicinājums”, ko jau 1935. gadā iedibināja toreizējais Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Rēzeknis Centraluos bibliotekys sātyslopā www.rezeknesbiblioteka.lv īzvītuota i kotrs var apsavērt karti, kas tyka izveiduota jau 2015. godā ar zemnīku saimisteibys “Juri” saiminīku Lidejis i Jura Lubuonu iniciativu projektā (ar Rībeņu nūvoda dūmis atbolstu). 

"Vietējais jautā "Vietējai"
Jautā Terēze: "Kāpēc ir aizvērts Vladislava Loča Latgaļu rakstniecības muzejs? Kur atrodas muzeja fondi, kurus ziedojuši latgalieši no visas plašās pasaules?"