Piektdiena, 29.maijs
Vārda dienu svin: Maksims, Maksis, Raivis, Raivo
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.
Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Digitalizācija vairs nav nākotne 
Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.
"Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.
Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.
"Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.
Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.
SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Viduslatgales pārnovadu fonda projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2025” tika atbalstīts iniciatīvas grupas “Sudrabsapņi” iesniegtais projekts “Sudrabskaņu tērpi – dziesmām un priekam”, kura īstenošanai piešķirts Preiļu novada pašvaldības finansējums 700 eiro apmērā.
Ar ideju – par sakoptāku vidi mums apkārt, sīļukalnieši piedalījās “Viduslatgales pārnovadu fonda” organizētajā mazo grantu projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi 2025”, kur iedzīvotāju iniciatīvas grupa “Sīļukalna pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome” iesniedza projektu “Dīķa atjaunošana Sīļukalna centrā” un ieguva atbalstu tā realizācijai, saņemot finansējumu no Preiļu novada pašvaldības 700 eiro apmērā.
11. novembrī visā Latvijā tika atzīmēta Lāčplēša diena, kad godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus. Arī Ludzas novadā šī diena tika aizvadīta īpašā noskaņā, pieminot tos, kuri ziedoja savu dzīvību par mūsu valsts brīvību.
Ludzā turpinās būvdarbi objektā “Piebraucamā ceļa un stāvlaukuma izbūve Lielā Ezerkrasta ielā, Ludzā”, kas tiek īstenots kā būvprojekta “Ludzas pilsētas Lielā Ezerkrasta ielas pārbūve un krastmalas iekārtošana” otrās kārtas darbi. Lai gan līgumā noteiktais darbu pabeigšanas termiņš ir nākamā gada rudens, būvnieks strādā tā, lai tos pabeigtu jau šogad.
Rēzeknes novada Silmalas pagasta Sprindas ciema iedzīvotāji pirms pāris nedēļām ziņoja par plēsēju postījumiem, kas saplosījuši suņus vietējo māju pagalmos. Tiklīdz tika saņemta informācija par uzbrukumu, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori uzbrukuma vietā ievāca DNS paraugus un iesniedza tos analīžu veikšanai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam “Silava”. 31. oktobrī saņemtajā atzinumā minēts, ka uzbrukumu suņiem nav veicis lācis.
Līdz 4. novembrim 3 171 lauksaimnieks iesniedza informāciju par lietavu postījumiem. Kopējā cietusī platība ir 94,7 tūkstoši ha.
3. novembrī Daugavpilī Latgales uzņēmēji tikās ar ārvalstu diplomātiem ekonomikas jautājumos, lai popularizētu savu biznesu. Tie bija ne tikai veiksmes stāsti, varēja sadzirdēt arī bažas par investīciju piesaisti reģionā, kas robežojas ar Krieviju.
1. novembrī Visu svēto svētkos Višķu Svētā Jāņa Kristītāja katoļu draudzes ticīgie svinēja dievnama 100 gadu jubileju un draudzes pastāvēšanas četrsimtgadi.
Novada dzīves nesējspēks un sabiedrības stabilākā daļa – tādu komplimentu saņēma foruma “Seniori novadam – novads senioriem” dalībnieki, kuri no visiem novada pagastiem 28. oktobrī kuplā skaitā bija pulcējušies Preiļu kultūras namā. Tur notika forums, kurā piedalījās novada pensionāru biedrību, kā arī nereģistrētu pensionāru kopienu pārstāvji.
1. novembrī Rēzeknē notika Latgales Ārvalstu investoru padomes plānošanas sēde, kurā tika apstiprināta padomes struktūra un definēti turpmākie soļi, paredzot Rēzeknē izveidot padomes biroju, kas kļūs par reģiona ekonomiskās koordinācijas centru.
